No ne tik senajiem laikiem, kad arī mūsu valstī parādījās iespēja laikrakstos, bet vēlāk arī internetā ievietot un lasīt iepazīšanās sludinājumus, ir apkopota reālo vai interneta paziņu iepazīšanās pieredze, piedzīvojumi un pārdzīvojumi.

Negaidot klikšķus un dzirksteles
·                                 Kļuvis atraitnis, bet saimniecība liela. Truši vairojas, jāņogas birst, steidzami vajag palīgu, saimnieci.
·                                 Pat nesaticis, raksta – «brauciet šurp, man ir divistabu dzīvoklis, ar divām pensijām iztikt vieglāk».
·                                 Dzīvo citā rajonā, iepazīstoties aicina tūlīt līdzi. Pats nodarbojas ar mežu pirkšanu un pārdošanu, daudz jābraukā apkārt, bet ir privātmāja. Vajag kādu, kurš pabaro suni un ziemā krāsni sakurina.
·                                 Dzīvo pie māsas, bet viņa gribot, lai brālis nokārtojot savu dzīvi (lasīt – lai viņu vairs neapgrūtina). Tūlīt gatavs iet dzīvot pie dāmas. Stāsta, ka ļoti patīkot medības. Ar paziņu smejamies – tavā eiroremonta dzīvoklī ieradīsies ar sabristiem gumijas zābakiem un nometīs uz galda asiņaino medījumu.
Bremzēt nedrīkst
·                                 Raksta,  ka dzīvojot viens privātmājā, atsūta skaistu dzejoli, aicina atbraukt ciemos. Paziņa, kautrīga būdama, piedāvā vispirms satikties pusceļā starp abu pilsētām. Atbilde neseko. Viņa, domājot, ka tik patīkams cilvēks nevar neatbildēt un varbūt vēstuli nav saņēmis, nolemj piezvanīt, bet klausules otrā galā atsaucas sievietes balss. Tātad kāda nav bijusi tik kautrīga un jau iekārtojusies uz dzīvi.
·                                 Vēstulē norādījis darba vietas tālruni, viņš tur esot sargs un vakaros varot zvanīt droši. Dāma pēc nedēļas piezvana, bet viņai pasaka, ka viņš esot devies atvaļinājumā. Pēc mēneša zvana atkal, bet viņai paskaidro, ka viņš neesot tuvumā, bet varot pasaukt viņa kundzi... Viss notiek tādā ātrumā – pirms mēneša gribēja iepazīties, bet nu jau strādā kopā ar kundzi.
Dīvainības 
·                                 ·                                 Paziņa jaunākai radiniecei ieteica: «Labāk iepazīsties ar kādu vismaz 20 gadus vecāku. Viņš cienīs tavu jaunību, pucēs un priecāsies par tevi.» Meitene stāsta: «Paklausīju, iepazinos, aizbraucu pie viņa tieši Jāņu vakarā. Bet tur sastapos ar dažām dīvainībām. Televizoru viņš skatījās tikai vācu valodā (es to nepārzinu), jaunības cienīšana izpaudās tā, ka Jāņu rītā man piedāvāja izravēt siltumnīcu, šampanieti gan bija nopircis, bet, apgalvojot, ka dzer tikai zāļu tējas, atstāja arī mani bez dzirkstošā dzēriena – vienatnē es pagaidām vēl nemēdzu dzert.»
·                                 Vēl kāds stāsts: «Citu dīvaini satiku savā pilsētā. Karstā vasaras dienā satikāmies pilsētas centrā, viņam bija auto, un es cerēju, ka aizbrauksim uz kādu ezeru, taču viņš kategoriski atteicās un aicināja uz māju ēst sautējumu. Mājās bija arī viņa māte, bet par to viņš pat netika brīdinājis.
Pusdienu ēšana notika katram savā stūrī – māte savā istabā, viņš virtuvē un es viesistabā. Tā pie viņiem esot pieņemts. Pēc tam viņš ieslēdza televizoru un pa vidu pārraidei sāka stāstīt par savām problēmām – cik grūta diena bijusi, priekšnieks viņu esot nokaitinājis, viņš vienīgais vispār kaut ko darot utt. Par mani viņš nepajautāja vispār neko.»
·                                 Pārdomas izraisa arī sieviešu sludinājumos minētās meklējamo vīriešu vēlamās īpašības. Tās izlasot, rodas loģisks jautājums – kāpēc lai vīrietis ar tādām īpašībām būtu brīvs?
Interneta dueļi 
Internets piedāvā it kā vēl plašākas iepazīšanās iespējas. Tomēr var redzēt, ka vieni un tie paši cilvēki gadiem sastopami kādā portālā un vai nu vispār nemeklē reālu iepazīšanos, vai arī ir pārāk izvēlīgi. Bieži vien šādi portāli pārvēršas par viedokļu apmaiņu līmenī «tu esi tāds un šitāds, bet tu pati – tāda un tāda».
·                                 Kāds raksta: «Nu, paskatieties spogulī. Uzkāpiet uz svariem, novērtējiet riepu daudzumu uz saviem vēderiem. Paņemiet savas vēdera krokas saujā – cik daudz jūs varat saturēt? Padomājiet, kam tādas riepas būtu interesantas. Pajautājiet otram cilvēkam, vai viņam nekas nebūtu pret tādu miesu. Novērtējiet savu izskatu un padomājiet, ko tādā vecumā var gribēt no otra cilvēka izskata. Svarīgi, lai jūs tiešām būtu iekārojamas.
·                                 Šobrīd esmu brīvs cilvēks un man nav otras pusītes, tādēļ, protams, neatsakos nodarboties ar seksu. Taču Tev vismaz jābūt iekārojamai, lai tur kaut kas sanāktu. Sekss manā izpratnē nav tikai iebāzt krāniņu kaut kur starp celulītblāķiem sasutušā, siltā un miklā vietiņā, kas noaugusi ar kūsām kā kažoks. Sievietes! Meklējot vīriešus, esiet iekārojamas.
P.S. – Tām, kuras tagad aizstāvēsies un teiks, ka neuzskata sevi par pilnīgi ideālu, teikšu – ja es tev, vecā un resnā govs, kura pilnīgi nav manā gaumē, par nopietnām attiecībām nemaz nerunājot, piedāvāju nokniebties, nepārproti. Nu?! Vai nu piekrīti atsūtīt savu foto, lai vismaz vizuāli novērtēju, vai neraksti man atpakaļ aizvainojuma pilnas vēstules tā, it kā es būtu nezin kādu princesi atraidījis.»
·                                 ·                                 Tipiska vēstule, ko vietējiem donžuāniem izsūtīt pretējam dzimumam. «Sveika, es gribu ar Tevi pārgulēt. Jā, pārgulēt, Tu nepārklausījies, tas ir viss, ko no Tevis vēlos. Es negribu iepazīties ar Taviem vecākiem un iet kopā...  uz baznīcu Ziemassvētkos. Arī veidot ģimeni ar Tevi es nevēlos. Nevēlos no Tevis trīs bērnus, dārza mājiņu laukos un suni. Vēl mazāk es vēlos ar Tevi kopā novecot un dzīvot laimīgi, līdz nāve mūs šķirs.
Es vēlos ar tevi pārgulēt. Vienkārši pārgulēt. Tu domā – tas ir truli? Tas ir neķītrs piedāvājums šķīstai meitenei? Vai Tu vēlies iesist man pļauku, pagriezties un aiziet? Varbūt izstāstīt to kādam un parunāt par sabiedrības zemo līmeni? Kad Tu vēroji mani no malas un smaidīji man, par ko gan Tu domāji? Vai Tu domāji par kopīgu nākotni ar mani? Par pastaigām mēnesnīcā, tauriņiem vēderā un kāzām baznīcā?
Tu man iepatikies. Tieši tāpēc es gāju Tev klāt un uzrunāju Tevi. Protams, mēs sarunāsimies. Mēs iepazīsimies un runāsim par dažādiem sīkumiem. Es uzzināšu, kur Tu esi dzimusi, kurā skolā mācījusies un kad pirmo reizi iemīlējusies. Arī par mani Tu dzirdēsi kaut ko līdzīgu. Iedomājies, varbūt mēs viens otram iepatiksimies vairāk. Iepatiksimies tik ļoti, ka pastaigāsimies mēnesnīcā un, ieraugot vienam otru, mums vēderā parādīsies tauriņi. Un, kas zina, varbūt tas paliks tik īpaši, ka pēc tam būs arī svinīgie solījumi baznīcā. Labi, aizsapņojos, pietiks. Bet tagad Tu redzi, ka es neesmu brutāls tēviņš,  jāklis, kurš grib tikai pārgulēt ar Tevi, lai vēlāk varētu par to lielīties draugiem. Tu redzi, ka esmu līdzīgs puisis tam, ar kuru Tu šovakar pārgulētu, ja viņš Tev stāstītu par jūsu kāzām, bērniem un suni. Vai Tu apstāsies un ielūkosies manī dziļāk?»
Sapnis par kaut ko vēl
Vēl kādas domas: «Sapņoju, ka notikusi kāda katastrofa, apkārt skanēja cilvēku kliedzieni, viņi sauca palīgā, apjukuši skraidīja. Bet es biju kopā ar kādu vīrieti,  šķiet,  ar draugu. Mēs gājām šai jūklī, te sadevušies rokās, te apkampušies,  un bijām mierīgi, jo zinājām, ka viss būs labi, jo mēs esam viens otram, mums ir, uz ko paļauties šai cilvēku pilnajā tuksnesī.» Vai šādu sajūtu mēs meklējam arī dzīvē? Tik maz, tik vien... tik daudz...