Padomju laikos dzīvojušie atceras 23. februāra, tautā sauktās Vīriešu dienas (oficiālais nosaukums – Padomju armijas un Jūras kara flotes diena), svinības. Darba kolektīvos un pat skolās šo dienu izmantoja, lai apsveiktu vīriešus un pasēdētu pie svētku galda. Liela daļa jauniešu gan gudroja, kā izvairīties no paredzamā iesaukuma, bet sveicienus pieņēma un tortes notiesāja. Krievijā šo dienu turpina svinēt, kopš 2002. gada tā ir oficiāla brīvdiena, ar nosaukumu «Tēvzemes aizstāvja diena».
Vīriešu dienas izcelsme – vai bija iemesls?
Uz jautājumu, kāpēc tieši 23. februārī atzīmējama Sarkanās Armijas (SA) diena (no 1949. gada līdz 1993. gadam – Padomju armijas un Jūras kara flotes diena), katrs padomju skolnieks bez aizķeršanās būtu atbildējis, ka 1918. gada tieši šajā datumā nesen izveidotās SA vienības pirmo reizi uzvarēja kaujā ar vāciešiem pie Narvas un Pleskavas, apturot viņu virzīšanos uz Petrogradu.
Tomēr, ieskatoties Vīriešu dienas izcelsmes vēsturē, ar nožēlu varam gūt apstiprinājumu viedoklim, ka vēsturi sacer cilvēki un patiesībā nekas nevar tikt uzskatīts par faktu, tikai par versiju. Vēsturnieki atzīst, ka datuma izvēle ir nejauša un pat grūti izskaidrojama un nesakrīt ar vēsturiskajiem datumiem.
Patiesībā mītu par uzvaru pie Pleskavas un Narvas radīja Staļins tikai 1938. gadā, apgalvojot, ka tieši šajā datumā 1918. gadā jaunizveidotā SA esot sagrāvusi vācu iebrucējus un tas uzskatāms par armijas dzimšanas dienu. Šo versiju ilgus gadus uzturēja PSRS propaganda.
Iepriekšējo notikumu hronoloģija bija tāda:
·                                 Eiropā un arī Krievijas teritorijā noritēja Pasaules karš, jaunizveidotajai Padomju Republikai vajadzēja izdomāt, kā aizstāvēties no ķeizariskās Vācijas uzbrukuma. Tāpēc 1918. gada 15. janvārī (pēc jaunā kalendāra – 28. janvārī) Tautas komisāru padome izdeva dekrētu par Strādnieku un zemnieku SA dibināšanu.
21. februārī ķeizara Vilhelma II karaspēks ieņēma Minsku, un 22. februārī Padomju valdība publicēja uzsaukumu «Sociālistiskā tēvija briesmās!». Viena versija vēsta, ka 23. februārī, nākamajā dienā pēc uzsaukuma publicēšanas, Padomju Krievijas pilsētās sākušies stihiski mītiņi un masveida pieteikšanās SA. Tāpēc šo dienu uzskatīja par armijas dzimšanas dienu. 1918. gada februāra beigās avīzēs netika minēta nekāda diža uzvara pie Narvas vai Pleskavas.
·                                 Pēc gada,  1919. gada 23. februārī, Petrogradas strādnieku un sarkanarmiešu deputātu padomes sēdē J. Sverdlovs sveica klātesošos armijas gada jubilejā. Arī tajā gadā avīzēs nebija pieminēta kādas uzvaras gadadiena.
·                                 Oficiāli 23. februāri par SA dzimšanas dienu atzina 1922. gadā. 22. februāra vakarā, Sarkanajā laukumā, pirmoreiz notika Maskavas garnizona spēku parāde.
·                                 Desmito svētku gadadienu 1928. gadā, tāpat kā iepriekšējos gados, atzīmēja kā Tautas komisāru padomes 28. (15) janvāra dekrēta par SA izveidošanas gadadienu, nepamatoti joprojām to saistot ar 23. februāri.
1938. gadā, grāmatā «PSKP īsā vēsture», tika izteikta pavisam jauna svētku rašanās versija, nesaistīta ar iepriekš pieminēto 1918. gada dekrētu. Grāmatā tika apgalvots, ka 1918. gada 23. februārī pie Narvas un Pleskavas tika apturēta vācu okupantu virzīšanās uz Petrogradu un tāpēc šī diena atzīmējama kā jaunās SA dzimšanas diena. Patiesībā kaujas tur notika vēlāk (3. martā), turklāt ar ievērojamu vācu pārsvaru, un 4. martā Narvu ieņēma vācieši, bet Pleskava vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās.
Tomēr šo versiju atzīst arī Krievijas Valsts dome, kas 1995. gadā ar federālo likumu noteica, ka 23. februāris vairs nav uzskatāms par Padomju armijas un Jūras kara flotes dienu, un nodēvēja to par dienu, kurā SA 1918. gadā uzvarējusi ķeizariskās Vācijas karaspēku.
Izsekojot gadadienas rašanās vēsturei, redzam, ka par patiesību ir uzskatāms tas, kas ir izdevīgs valdošajai elitei. Kas to lai zina, cik bieži šis princips tiek izmantots, atspoguļojot notikumus (patiesībā izkropļojot faktus) ar toreiz it kā cēlu mērķi – uzmundrināt iedzīvotājus, stāstot tiem par varonīgo, bet nepatieso vēsturi.