Log in
Menu
Advertise
meisija2005

Mēs baidāmies nevis no tumsas, bet no nakts domām...

     

Nāk debesis tuvāk...

un klusējot iestājās vakars.
No tevis ja šķīros,
tad kādēļ gan satiekos atkal.

Es nezinu tiešām. ..
Tā rudenī vējš arī nezin,
kad paceļ tas kritušās lapas,
bet kādēļ? viņš nezin.

Jā, kādēļ viņš naktīs
tās noklāj uz zemes tik varošs
un kādēļ no jauna
met ābeļu kailajos zaros...  


/autoru nezinu/
Published by: meisija2005
Published: 22/01/2015 00:59
Viewed 1730 times
Comments: 0
1 people like this blog
Comments (0)
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information