Log in
Menu
Advertise
meisija2005

Atpakaļ PSRS :))

Subjektīvas, nostalģiskas, smieklīgas, trakas atmiņas par padomju laikiem. Tā bija mūsu dzīve un citas, nu, vismaz tajos laikos vairāk nebūs. Kad debesis bija zilākas un zāle lētāka..zaļāka? Kā tur īsti bija? Tāpēc – vai atceries?..

Bērnu rotaļas un nodarbes
«Pēc skolas pārģērbos un gāju laukā. Katrā gadalaikā un vecumā bija ko darīt, mājās nekad nesēdēju. Mūsdienās visi draudzējas «draugos», nevis reāli dzīvē. Jā, tehnoloģijas palīdz, bet tajā pašā laikā attālina, » atceras kāds to laiku bērns. Cits papildina: «Mēs izgājām no mājas un visu dienu rotaļājāmies, atgriezāmies mājās vien tad, kad iedegās ielu laternas. Mēs vizinājāmies ar velosipēdiem, laidām kuģīšus strautiņos, sēdējām uz žoga vai savā štābiņā un vienkārši pļāpājām. Visu dienu neviens pat nevarēja uzzināt, kur mēs atrodamies.»
[color=#404040]Pagalmos bērni spēlēja klasītes, gurķus,  Kaļimbamba,  Kazakus-razboiņikus,  augstāk par zemi,  kariņu(ja nebija nekā cita, par ieročiem izmantoja kaut vai dadžus) un paslēpes. Paši gatavoja lietiņas, ar ko spēlēties – pūķus, lokus no paegļa vai lazdas, trubiņas pīlādžu pūšanai, par ūdenspistolēm pārvērta tukšas «Kastaņa» plastmasas pudeles, vāciņā izsitot caurumu. Ziemā celtie cietokšņi, aplieti ar ūdeni, reizēm atradās pagalmā līdz pat atkušņa pienākšanai. Lietainās dienās uz ielas raka grāvīšus, lai no lielajām peļķēm ūdens tecētu prom. Mājās spēlēja galda spēles: riču-raču, dambreti, cirku un domino.

Sadzīve

Telefons mājās bija ekskluzīva lieta. Telefona centrālē ar daudziem kabūzīšiem,  izstāvot garu rindu, varēja pieteikt tālsarunas un gaidīt savienojumu. Bieži vien sazvanīt tā arī neizdevās. Bija tāds brīdis, kad telefons nedaudz iezvanījās, pacēlām klausuli un varējām dzirdēt citu sarunas. Vietējām sarunām izmantoja telefona automātus (vajadzēja mest iekšā divu kapeiku monētu).

Veikalu plaukti bija diezgan tukši, tradicionāli bija sakrāmēti konservi piramīdas formā. Gaļas izstrādājumus izmeta (tas ir, izlika pārdošanā) vienu vai dažas reizes nedēļā, jau iepriekš zināmos laikos, tāpēc pirms tam jau bija sanākušas iespaidīgas gaidītāju rindas. Par Rīgas Centrālo universālveikalu kāds atceras: «Vispār ķēpīgi – izstāvi vienu rindu, tev nosver desu, ietin papīrā, uzraksta uz stūrīša cenu, lai nesajauktu, un noliek uz plaukta. Tad stāvi otrā rindā pie kases, lai samaksātu, un tad ar kases čeku ej pēc desas. Labi vismaz, ka trešo reizi rindā nav jāstāv – čeku bez stāvēšanas rindā uzdur uz tādas kā garas naglas un izsniedz desu.» Parasti vienam cilvēkam pārdeva noteiktu daudzumu produktu, tāpēc bērniem bija jāierodas pie rindā stāvošajiem radiniekiem, lai viņi varētu nopirkt vairāk.
Garšīgas vietas Rīgā bija «Pīrādziņi» uz Dzirnavu un Marijas ielas krustojuma; tirgū, piena paviljonā, nopērkamie vārītie cīsiņi un kafija no graņonkas; Brīvības un Miera ielas krustojumā esošajā veikalā nopērkamā garā maize; Inčukalnā – restorāns un kafejnīca «Sēnīte». Centrālās stacijas bufetē ieturējāmies ar vārītām sardelēm uz papīra šķīvīšiem, ar ķiegelīša šķēlīti un sinepēm. Un kafiju ar pienu no liela patvāra.

Daudzi kā vislabāk to laiku vidi raksturojošās lietas atceras gāzētā ūdens automātus un kvasu no dzeltenām mucām. Gāzēts ūdens maksāja 1 kapeiku, bet ar sīrupu – 3 kapeikas.

Vēl daži atmiņu uzplaiksnījumi:


  • Jaungada eglītes VEF kultūras pilī, ierasta lieta bijis cirka un zoodārza apmeklējums;

  • unikāla sadzīves pieredze – komunālie dzīvokļi ar kopīgu virtuvi un internacionāliem kaimiņiem;

  • Dobeles ražotās smaržīgās gumijas rotaļlietas, «Straume» rotaļlietas un saimniecības preces: mikseri, kafijas dzirnaviņas;

  • VEF telefoni un radioaparāti bija savienības lepnums;

  • uz ielām no piltuvveida stikla traukiem ar mazu metāla krānu lejasdaļā tirgoja sulas;

  • Senču alus, pusi dienas atstāts ārpus ledusskapja, jau bija saskābis;

  • augļi pārdošanā praktiski nebija. Mandarīnus uz Jauno gadu dalīja arodbiedrība. Arbūzus un vīnogas mēdza izmest tāpat kā desas, tikai tas nebija iepriekš zināmos laikos. Banānus dabūja, nevis stāvēja pēc tiem rindā un ēda kā lielu gardumu, sadalītus ripiņās, lai pietiek vairākām reizēm;

  • tāpat izmeta tādu deficītu kā tualetes papīru, un cilvēki lepni devās mājās, ar tualetes papīra rullīšu krellēm ap kaklu;

  • par vienu rubli varēja paēst pusdienas (otrais ēdiens + saldais + kompots); pelmeņu porcija ar krējumu maksāja 32 kapeikas, bez krējuma – 27 kapeikas. Limonāde stikla pudelē maksāja 22 kapeikas. Par tukšu pudeli deva 12 kapeikas. Pēc tam pudeles palika dārgākas – 20 kapeikas. Doktora desa maksāja 2, 20 rubļi/kg;

  • plombīra saldējums papīra turziņās, ko vajadzēja ķeksēt ārā ar kociņu; īrisa končas (gaišākas un tumšākas, gaišās bija riktīgi plombu rāvēji); košlenes un marmelādes šokolādē; konfektes no Igaunijas; dzeltenais saldējums «Vēsma», kas maksāja 8 kapeikas; cukurotās austiņas un mēlītes;

  • saldējuma kokteili jauca lielās metāla glāzēs ar neparastu aparātu, ko sauca par mikseri. Vienkāršākais un lētākais bija ābolu, smalkāks skaitījās vīnogu kokteilis, bet lielākais šiks bija persiku kokteilis. Tas bija tik biezs, ka tikai ar grūtībām varēja dzert caur salmiņu. Nonākot līdz glāzes apakšai, no salmiņa parasti atskanēja nepieklājīgi skaļš rukšķiens;

  • no ārzemēm atsūtītās krāšņās kafijas kārbas un plastmasas maisiņus saglabāja un ar lepnumu lietoja atkārtoti vai izlika sekcijā citu apskatei. 

  • negatīvas atmiņas – zobārsta apmeklējums, jo urbjmašīnām bija siksnas piedziņa.

Published by: meisija2005
Published: 21/01/2015 21:29
Viewed 2118 times
Comments: 13
2 people like this blog
Comments (13)
| 21/07/2021 02:15
Tik daudz ko Atcereties. Kolosals Tekstiņš
te-nu-es-esmu | 22/01/2015 23:21
Jā - tā nu viņš bija . Tas bija MŪSu laiks . Toreiz gada laiki bija 4, nevis tā kā tagad - visi vienā biezputrā . Un politika, galīgi bija pie kājas, par cenzūru nedomājam, demokrātiju nevajadzēja, ielas nedemolējam, jo zinājam, kad tas viss ir darba rezultāts, sabiedriskā transportā devam vietas veciem cilvēkiem, sievietēm ar bērniem un invalīdiem . Daudz kas bija savādāk - iztikam bez porno, vardarbības un rietumu nomācošās ietekmes un reklāmām . Patīk, vai nepatīk - varēja arī atrast taisnību, lai ar kādu, bet tomēr . Bija tāds bubulis, kā Partijas komiteja - atlika tikai pieminēt šo iestādi, ka problēma tika atrisināta, bez kāda škandāla . Vai dies - var piemetināt daudz un daudz, kas bija un kam pienāca laiks vairs nebūt . Laika ritējums ar visām tā formām ir neapturams un respektējams . Tagad ir citas paaudzes MŪSu laiks
meisija2005 | 22/01/2015 22:58
pamanīju traukos ierakstu par šo tēmu un pilnīgi tam piekrītu - ka bērnībā viss likās lielāks, bet mandarīni gan bija mazāki
ceturdiena | 22/01/2015 14:11
Un kurš atminas cik tad maksāja sabiedriskais transports?
friina | 22/01/2015 14:27
Autobuss 5 kapeikas (ekpresis 10 kapeikas), trolejbuss 4 kapeikas un tramvajs 3 kapeikas.
murminators | 22/01/2015 14:40
Autobuss - taloniņš ar sarkaniem uzrakstiem, trolejbuss - ar ziliem un tramvajs - ar zaļiem.
meisija2005 | 22/01/2015 22:57
bet cik piemēram Cēsuki - Gpunkts, tas ir, Gpilsēta :) gan neatceros
leduszieds7 | 22/01/2015 13:35
... un krogā "Ļeņingarada", kas Rīgā bija kruts, -nelaida iekšā sievietes bez pavadoņa... (jaaa..grūti noticēt, bet tā bija)
beata | 22/01/2015 11:52
Un bija vēl viens augļu saldējums papīra glāzītē. Augļu. Tādā zemā. Maksāja 5kapeikas. Un pie tomātu sulas konusa vienmēr stāvēja trauciņā sāls ar aplipušu karoti tajā... Un Mākslas akadēmijā, lejā pie sporta zāles stāvēja ūdens automāts, kur varēja dabūt arī ūdeni ar porciju sāls.
ceturdiena | 22/01/2015 10:42
Mana pirmā alga bija 80 rubļi, bet tad daudzas lietas bija uz taloniem.
silvuksi | 22/01/2015 10:40
Jā, dažs jau studēja ar uzņēmuma norīkojumu un stipendiju, bija jau zināms kur pēc tam strādāsi.
meisija2005 | 22/01/2015 11:38
es varēju izvēlēties starp Auci un Smilteni :)
ceturdiena | 22/01/2015 10:38
Augstskolās apmācība bija par velti un pēc pabeigšanas darba devēji stāvēja rindā ar darba piedāvājumiem.
silvuksi | 22/01/2015 10:29
Es vēl atceros, kad parādījās pirmās novelcenes. No ārzemēm vestās bija ekskluzīva lieta, bet vietējā ražojuma bija tādas, kas ūdenī jāpamērcē, tad atdalījās no papīrīša un varēja pārslidināt kur vēlas :)
draudzene | 22/01/2015 10:19
Es vēl atcerējos pončikus ar dažādiem pildījumiem stacijas bufetē, un pirmos džinsus sūtītos no Asv...
leduszieds7 | 22/01/2015 10:19
..oi, atceros, kā pirmo plastmasas limonādes pudeli pirkām!Un vedām uz mājām, jo noderēs tak! Pirmais jogurts ar tika ēsts kā kaut kāds brīnums.. Un kur ta košļenes!-Ja kādam no ārzemēm bij atvestas, tad skolā tas bija krutākais!Tirgoja pa vienai plāksnītei!
friina | 22/01/2015 10:41
Jā, un to gumiju košļāja vairākas dienas, uz nakti lika pikuci ūdens glāzē, lai otrā dienā atkal var košļāt.
meisija2005 | 22/01/2015 11:39
igauņiem laikam pirmiem parādījās pašu košlenes, tās arī veda kā dārgumu. un vēl konfektes - marmelāde šokolādē
nella | 22/01/2015 07:55
No piltuvveida stikla traukiem sulas netirgoja uz ielas, tās tirgoja sakņu veikalos.
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information