Sirds jau nebrīdina, kas viņā ieķersies:) bet smaidīt noteikti ir par ko vairāk nekā raudāt, ja esi dzīvs

Neuzskatiet mani par mazohisti, bet iemīlēšanās sāpes arī ir sava veida bauda - salīdzinot ar pilnīgas ikdienišķās vienaldzības ledusskapi, kurā visai veiksmīgi eksistējam... Šīs sāpes nāk līdzi jau kopš jaunības, kopš pirmajām platoniskajām jūtām, kuras tik bieži tiek pārdzīvotas vienatnē un paliek neizpaustas, nepiepildītas... varbūt tas arī ir vienīgais, kas mums paliek pāri no aizgājušas jaunības, un tas iir Skaisti! Nemaz nav svarīgi sevi vēl mierināt ar kaut kādu tur domeli, ka atradīsi kādu labāku.

Ja to būtu tik vienkārši izdarīt...

Nu jaa, cerība vienmēr ir... mierinājums.

ak šis meklēšanās trakums:)

ai, kā šis reizēm der