larasa
MANS...
Un līdzko sāc smaidīt, uzticēties,
Kāds izgāž ūdens glāzi,
Dzīvības avots pagaist ātri
Pat vēloties to savākt, tas vairs nebūs iepriekšējais -
Dzidrais, tīrais, gaišais stars
Uz mirkli saplūst baltais ar melno
Tavu miesu un prātu pārņem nogurums
Bet ceļš nav beidzies, tas turpinās
Un tu celies, savelc lūpas smaidā un dzīvo
Neskatoties uz neko
Mēs mācāmies
Aujam kājās biezākas zoles zābakus
Un soļojam pār dubļiem, tuksnešiem un upēm
Mēs griežamies un krītam
Un ceļamies
Zinām, ka tā ir mūsu deja, ko nedrīkst apstādināt
Bet gan tikai piemeklēt īstos soļus
Kur ir mans horeogrāfs?
Kāds izgāž ūdens glāzi,
Dzīvības avots pagaist ātri
Pat vēloties to savākt, tas vairs nebūs iepriekšējais -
Dzidrais, tīrais, gaišais stars
Uz mirkli saplūst baltais ar melno
Tavu miesu un prātu pārņem nogurums
Bet ceļš nav beidzies, tas turpinās
Un tu celies, savelc lūpas smaidā un dzīvo
Neskatoties uz neko
Mēs mācāmies
Aujam kājās biezākas zoles zābakus
Un soļojam pār dubļiem, tuksnešiem un upēm
Mēs griežamies un krītam
Un ceļamies
Zinām, ka tā ir mūsu deja, ko nedrīkst apstādināt
Bet gan tikai piemeklēt īstos soļus
Kur ir mans horeogrāfs?
Published by: larasa
Published: 14/06/2013 08:53
Viewed 1655 times
Comments: 0
Published: 14/06/2013 08:53
Viewed 1655 times
Comments: 0
0 people like this blog
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information
© Tauta.lv 2024
Contacts |Advertise |Terms of Service |Privacy Policy |Download our app