Ja visi būs līderi, uz kuru fona ta līderēs????? :))

tik-tak, nav teikts- es šoreiz par tiem līderiem :) Man viena kolēģe bija šo te programmu izgājusi. Es gan nezinu, kāda viņa bija pirms tam, bet nu pēc tās programmas- visu cieņu! :)

Kura situācija vieglāka, tas atkarīgs, cik liela miskaste ir tam cilvēkam galvā. Ja naudu dot/prasīt ir dots kā uzdevums, tad, jebkurā gadījumā, tā nav reāla situācija, tas ir treniņš, vērojums ko un cik daudz es no sevis varu izspiest, ko šī situācija no manis prasa. Tā nav cilvēka būtība. Devi, pēc tam paprasīji atpakaļ, kaut ko sevī pārvarēji; nu un? Kas mainījās? Pa lielam, nekas.
Tagad, ja kāds tev uzplīsies ar līdzīgu piedāvājumu, arī uztversi, ka kaut kāds projekts.
Līderi.:) Tie, kas pēc treniņa.:D Fufelis. Uzfrišināti sabozušies zvirbulīši.Uz brīdi.

Nez kādēļ tam naudīgajam būtu jāmētājas ar naudu apkārt?

Nauda ir kā puķe, tā uzzied un pēc laika novīst.

Vieglāk ir naudu uzdāvināt nekā lūgt.Patiesībā nauda ir tāda dīvaina lieta. Naudas esamība tāpat kā naudas neesamība dod cilvēkam brīvību.

Jo vairāk naudas, jo skopāks paliek. Piekrītu ezītim. Tikai jāatceras, ka dzīve virzas pa spirāli.

Piemērs par bomžiem galīgi neizdevies :( .. Es arī nereti jūtos lepns un iedomīgs, bet - kas jādara, jādara! Reiz vajadzēja zārku iznest smuki līdz mašīnai..Vienīgais ātri pieejamais palīgspēks bija pāris alkači pie veikala - Saku, eu, vīri - polšu gribat par mazu palīdzēšanu? Un man to zārku smuki iznesa un iecēla mašīnā.. to var saukt par līderisma epizodi..un es visu laiku jutos krietnu pakāpi augstāk par tiem lohiem..un man nepatika viņiem tuvoties, bet nebija citas izejas ātrumā un es savācos un spiestā kārtā nolaidos līmeni zemāk, ko nekad citreiz nedarītu.. Pilnīgi piekrītu domai, ka naudas devējs ir pakāpi augstāk par to nejaušo garāmgājēju, kuram bāžas virsū ar to savu vienlatnieku, jo devējs ir situācijas režisors - vadītājs . Cita lieta, ja lūdzējs ir profesionāls ubags- tad devējs nereti jūtas pazemots, ja viņu tāds salašņa uzrunā un cer ietekmēt ar to, ka turīgais jutīsies neērti, ka nav izrādījis līdzūtību un iedevis naudu "trūcīgajam" ..Situācijas visas nav vienādas :)

Tas, ka viņs ir bijis boss- kaut kur, kaut kam, vēl ne tuvu nenozīmē, ka viņš patiesi - pēc savām personīgajām īpašībām un spējām - ir arī līderis. Tāds īsts līderis jau nebūs - ne iedomīgs, ne pārspilēti lepns par faktu, ka ir ... šefs, boss... Tas tā, bet par situāciju- ja viņš atradīs sev pieņemamu motivāciju- kāpēc būtu jāgriežas pie kāda( ne tikai bezpajumtnieka, var arī - pie bankas pēc aizņēmuma, pie kaimiņa- pēc lāpstas... )tad ar visu lepnumu un iedomību viņš to izdarīs.. Vēl varianti- nelugs nevienam neko- vai nu darīs pats ko spēs, vai atmetīs ar roku šim biznesa kraham un sāks ko citu.
Ja nu runa ir par izdzīvošanu- ja ir palicis - pa īstam- bez nekā... tad visstiprākais dzinulis būs izdzīvošanas instinkts. Un tas diktēs - ko darīt. Gan līderim, gan nelīderim.

piekrītu, bet ir gadījumi, kad jāprot arī nolaisties! piem., kādas firmas boss, kas bankrotējis pēc ugunsgrēka savā uzņēmumā, ir zaudējis visu! kā viņam panākt sapratni no bezpajumtnieku puses, lai viņi viņam palīdzētu izdzīvot un tikt galā ar situāciju, ja viņš ir lepns un iedomīgs!?

Līderis vienā mierā var būt līderis, arī tad, ja nekad nav nevienam neko lūdzis. Tikai viņa domāšanas veids, vērtējumu kritēriji, svarīgais un otrādi - mazāk nozīmīgais, būs savādāks, nekā tam līderim, kurš savu ceļu uz šo - līderošanas virsotni būs sācis no pašas apakšas- no prasīšanas. No cilvēcīgā skata -otrais līderis būs patīkamāks, no praktiskā skata- darboties spējīgāks, elastīgāks.

lai lūgtu nav nekur jānolaižas, lūdzot, līdera gadījumā, ir jāprot argumentēt vajadzības svarīgumu.

nepiekrītu! līderis nevar būt līderis, ja neprot nolaisties zemāk un tik zemu, lai palūgtu palīdzību!

nu viss skaidrs...
es nedomāju ka tas kurš dod vienmēr ir pakāpienu augstāk... bet ta jau ir cita tēma plaši apspriežama.

Nauda šajā gadījumā ir palīginstruments un tikai. Došana var izpausties visai atšķirīgi un visādās jomās.

Tas, ko padomās citi- tā ir atsevišķa opera. Vispirms jau jābūt saprašanai- ko pats devējs vai prasītājs grib ar šo darīšanu dabūt- priekš sevis. Jo viss, ko darām- tas ir mūsu pasu vajadzību apmierināšanai. Vajadzības - tās var būt dazādas- sakot no tiri vienkāršām, fizsikām, līdz pat tādām štellēm, kā- justies vajadzīgam, justies, stipram, pareizam, labam, nozīmīgam.. Tu pieminēji- līderismu.. lūk- šī ir situācija( došana)- kad cilvēkam ir svarīgi būt - pārākam pār citiem.

Babuli, lūdzu paskaidro! Vai tas domāts tā, ka pakāpienu augstāk jūtas tas, kuram ir vairāk naudas?

hm... vai tad tad ja dod ir jajūtas pakāpienu augstāk?

ari tad, ja saka ka tic Dievam, ir tādi kas teicēju uzskata par jukušu...

lūdzu paskaidro, kas bija domāts ar pakāpienu augstāks...

Ja reāli pamēģināsi dot, ne vienmēr jutīsies pakāpienu augstāk! Ir cilvēki, kas padomās, ka esi jucis!

Lila, tas ari bija pareizi, es vēl tādus neesmu sastapusi, tie kuri paši bijuši pašos dziļumos tie arī pirms dot apdomā... nauda maina cilvēkus.
ne velti ir teikts paēdušaisi izsalkušu nesapratīs un veselais slimo... ( un atkal nevienmēr, bet vairumā gadījumu)