Kas ar mani???

Hi, visiem! Man ir 44 gadi.., no dziives njemu visu, ko varu dabuut.., jo veel mazliet..un mans vilciens aizbrauks! censhos ieleekt peedeejaa vagonaa. :))

Marīn, nu ko tik pesimistiski? ;) Atceros, Dāvidam kādreiz bija šovs, kur visādi dīvainīši nāca runāties :) Tad nu vienreiz tur bija tāds onka ap 70, kurš stāstīja, kā Vērmaņparkā uz soliņiem mīļākās meklē. Tāda 60-gadīga odziņa un vēl nevainīga- dikti foršs ķēriens viņam būtu ;)

Spare1?! Kur problēma? Vibrators + nedaudz gribaspēka!

Tas ir, saglabāt līdz tiem 60 gadiem :)

spare1, zaudēt jau nebūtu problēmu, problēma varētu būt saglabāt ;P

Hihihi... pamēģini zaudēt nevainību 60 gados

Jo vecāks cilveks, jo vairāk smukums jameklē acīs.Tie sirmie cilvēki ar mirdzošām acīm taču ir skaisti!!!
Bet par veselību runājot, daudz var pats darīt, ja izvēlas kustību, tad arī vecumā ir laba veselība... bet lai nepiemeklētu kaut kas smagāks, jārunā ar dieviņu.Un jādzīvo ar prieku un smaidu sirdī... manuprāt... kā jau jebkurā vecumā... manuprāt...

Nu ir lietas ar kurām jāsamierinās - smukums un veselība pamazām atstās. Bet ir lietas, kam varam pievērst lielāku uzmanību - saviem hobijiem un tā gūt prieku.

paskatoties kaut vai bildes tautā tādu smiekligo gadījumu nav nemaz tik maz

77-77

vai drīkst jautāt--kuri ir tie gadījumi, kad izskatās pēc vecām muļķēm?
p.s. Es protams nerunāju par nelaimīgiem cilvēkiem- par sievišķiem, kas pāri 40 valkā veļu ar mikimausiem un rozā minisvārkus; un par gados paveciem indivīdiem, kas kniebj dupsī 25 gadīgām meitenēm, bet- par pārējo man nav skaidrs.

Droši vien visām kaimiņienēm labāk patiks un izskatīsies cienīgāk, ja es savā vecumā vilkšu pelēkus kostīmus garumā krietni zem ceļiem, un maratonu skriešanu aizstāšu ar ņaudēšanu par laikapstākļiem un cenu celšanos, un jaukšanos bērnu dzīvēs, bet... - nekā darīt.

varetu domat, ka visi tie kam 40 un 50 bagi sakarigi pavada brivdienas... ir visadi jaunieši un visadi večuki..:D

Drīkst, drīkst visu, bet kad izskatīsieties pēc vecām muļķēm- pašas vien būsiet vainīgas:)

Es arī tā domāju beatrixyx.
Vajag dzīvot nevis eksistēt.
Un ne jau no tā cik veci esam tā gudrība.
Man bērni daudz gudrāki par mani.
Un es par to nemaz nekaunos.

Par ko vispār diskusija? Par to, ka būt tik un tik vecam ir labāk nekā tik un tik??
Es sen esmu sapratusi, ka daudziem jauniešiem dzīve ir daudz garlaicīgāka nekā, piemēram, man!! Un nekā n-tiem citiem tā ap 40-50-..un tā tālāk.
OK- pieņemsim, ka nekas vēl nesāp, vēl "viss priekšā" (kas arī ir tikai ilūzija, - tas nebūt nenozīmē, ka visi šo iespēju izmantos), vēl visi "tievi un smuki" (tikai nemelosim sev- jaunu cilvēku vidū ir cik uziet gan resno, gan neglīteņu), un- tālāk?
Naudas nav, pašapziņas- ne tik, vēl nekas nav skaidrs, notiek ļoti mokoši un nesakarīgi attiecību un sevis meklējumi, kompleksu- cik uziet, jāklausa gan vecākiem, gan dažādiem stulbeņiem, kas ir iedomājušies, ka ir gudrāki tāpēc vien, ka ilgāk dzīvojuši...
Un tā tālāk. Mums- kas vidējā vecumā- tas viss sen piemirsies!! Atmiņā palicis tikai- cik zālīte zaļa, cik saulīte spoža...
Parunājiet ar jauniešiem! Vai jūs maz zināt, kā vairums no tiem pavada brīvdienas? ļoti daudzi- guļ līdz pusdienlaikam, tad dirn pie kompja; bezmērķīgi klimst pa lielveikalu, vakarā atkal nīkst stundām pie kompja, kaut kas nesakarīgs pa televizoru... Ja ir nauda- iet uz naktsklubu.
Tikai retais lasa, interesējas, ceļo, sporto, pilnveidojas, SAKARĪGI draudzējas ar citiem... Pat studentu vidū.

Esmu pilnīgi pārliecināta, ka padzīvojušiem cilvēkiem dzīve ir daudz interesantāka! Kaut vai tāpēc, ka tie zina, ko grib! Un drīkst darīt, ko grib. Precīzāk- darīt to, ko nopelnījuši.
Tiesa- lai tā varētu, ir gadiem ilgi jāmācās un kaut kas jāpaveic. Ja to nav gribējies- tad beigās sanāk tāds pats infantils indivīds kā pirms gadiem, tikai ar grumbām un mūžīgu neapmierinātību ar dzīvi.

""sieviete ir sieviete, viņai gribas ticēt brīnumiem un labajam... un varēt visu :)""
tā te tikko izlasīju
vecumam priekšrocību maz, tas nu jāapzinas!

Ar katru nodzīvoto gadu no manis attālinās īgnums un neiecietība, kā arī jaunības biklums un nepārliecinātība.Priecājos par dzīvi. Super !

Ja nu dzīvē gadītos, ka es pārvēršos par īgnu veču, tad lai nu man pietiktu prāta citiem dzīvot netraucēt. Arī bērniem un mazbērniem. Pagaidām vēl viss ok, bērni ar prieku pavada laiku manā sabiedrībā. I uz boulingu, i uz koncertiem līdzi aicina utt. Būtu neciešama, tak tā nebūtu.
Par tiem večiem - nu gribētos pēc gadiem 15 būt gana interesantai arī sava vecuma večiem ))). Lai satiekot uz ceļa vai ielas uz otru pusi pāri nemetas.

Jā... labvēlīga sieviete... pozitīvi noskaņota... tātad saskaņā ar savu vecumu... 20 gados minibruncīšos, bet 70 gados vieda, dzīves pieredzējusi veča-un otrādi NAV iespējams! Tātad-katram vecumam savas prioritates.Tatad-kircinātājai pilnībā var piekrist. Bet tās, kas 70 gados uzvilks minibruncīšus, un gaidīs vīriešu luncināšanos apkārt... nu tās patiesi kļūs burkšķoši tantuki, kuriem nekad nekas nav pa prātam.

0-barss... Nu ja, kaut kur jau tālumā dzīvo... un jo tālāk jo vairāk traucē... to jau es arī saucu par garīgo krīzi, kas izpaužas kā neiroze