Spare1, nu gan... nekrofīliju atcerējies, bet par vibrofīliju izliecies neko nezinām? ... :)

(Par/sakarā ar Dziivonost mājienu par izlīdzēšanos dāmu variantu... )

Nevajag gribēt pārāk daudz, tad jau atradīsies meklējamais.:>)

... arī vienā vīrietī nav viss tas, ko vēlas sieviete...
vienkārsi var apbrīnot tos pārus, kas nodzīvo visu dzīvi kopā un ir atraduši viens otrā to visu, ko citi meklē gadiem ..

Ak šausmas < dzivonost> velk uz nekrofīliju!?

Varbūt daudz lielāka krāpšana ir slinkuma, egoisma, nevīžības, netīrīguma, aprobežotības, alkoholisma, zaglīguma, frigiditātes, sexuālās fantāzijas trūkuma utt. atklāšanās kopdzīves laikā:)) Sākumā tak to neredz gan rozā briļļu dēļ, gan tādēļ, ka ļoti cenšas, lai to visu nepamanītu:)

"lamaķ ņe stroiķ" :))
Ģimene ir tak kas nopietnāk, kā sīki sexīgi kreisie gajieni... :))

vai tiešam tiklidz ir miļāka (miļakais) tulit butu jaškiras.(jābut godigiem) :D tad tak tajā visā gribot negribot jāiesaista kaut jau pieaugušie bērni, pat mazbērni:Dradi, draugi kolēgi..un prieks kam tāda jezga...

spaare- atr nedziivu priekshmetu - nav kraapshana..:)

Nupat TVnet izlasīju, ka precēts vīrietis automobōilī vadājis piepūšamiu sievieti, lai ar to pie dabas krūts labi izmantotu... :>):>)

Nu kā to klasificēt, ir krāpšana vai nodevība, vai tomēr ne?
Ir tas sānsolis jeb ne???..:>):>)

Te gan laikam viss sabāzts vienā maisā.
Vai sieva VISU zin ko vīrs dara???
Normāli par darbu ir nerunāt mājās, izņemot gadījumus, kad vēlme ir pakonsultēties kādos specifiskos( ja ir par to vērst prasīt) juatājumos. Tas pats attiecas arī uz ienākumiem, ja ikdienai to ir pietiekami, bankā vienmēr ir zināms saldo, ko abi tērē sevišķi neatskaitoties par ikdienas pirkumiem. Vai tad tā ir krāpšana?? M
Par aizskarto cieņu - te nu būtiski ir ievērot diskrētumu, tāpēc nedrīkst sānsoļiem izvēlēties partneri, kas grib ar katru brīdi vairāk, pat ir greizsirdīgi uz otra sievu ( vīru).

Mariin> nu tad laikam no sākuma ir jādefinē- kas tajās īpašumsajūtās ietilpst, un ko attiecināsim uz cieņu un visu pārējo, kas sastāda- attiecības starp vīrieti/sievieti.. Arī manā izpratnē - situācijā, kad viens no pāra ir bijis ar citu partneri- ne jau īpašumtiesības ir tās svarīgās, kas grauž prātu.. tb- kā tad tā-MANS vīrs, vai MANA sieva ir tur ko sastrādājusi... bet- cilvēks, kurš ir man līdzās, mans VīRS, mana SIEVA- cilvēks, kuru mīlu, cienu, mēs esam komanda- ir izvēlējies pavadīt laiku, un it īpaši- intīmai saskarsmei- ar svešu sievieti/vīrieti.Tu mani atvaino, bet vīrietis nav spilvens, ledusskapis, tepiķītis- kuru var vai nevar tā vienkārši - iegribas pēc paturēt. Viņam ir sava griba, gribasspēks, spēja lemt un realizēt lēmumus. Jautājums tad- ja jau sieva nemīl, izmanto, ignorē, seksa nav, kotletes- piededzinātas, --- kādēļ ar tādu ir jādzīvo kopā? Starp citu, ja sievai patiešām būs vienaldzīgs tas vīrs- viņa ausi necels par kaut kādiem kreisajiem gājieniem- vēl atviegloti nopūtīsies- cik labi, mani liks mierā ..Bet, patiesībā, tad abi spēlē ģimeni, jo ir pārak bailīgi- vai nu slēgt darījumu- par to, kā un kāpēc dzīvot tālāk kā precētam pārim, vai- šķirties un meklēt sev piemērotakus dzīvesbiedrus.

Marīn, a kā Tu to zini, ka pārdzīvo par aizskartām īpašumjūtām? Man dzīvē nav nācies sastapties ne ar vienu gadījumu, kur tā būtu. Tas, ko es esmu novērojusi: 1) aizskarts pašlepnums, pārsvarā novērojams vīriešiem- kā es tagad iešu pa ielu un kāds uz mani ar ironiju skatīsies, re, kā es ar Tavu sievu... 2) gan vīriešiem, gan sievietēm- drošības sajūtas un uzticēšanās zaudēšana- piemānīja vienreiz, nevar uzticēties, nevar plānot kopējo nākotni, cik tad vēl ilgi... 3) greizsirdība uz partnera mīļāko, ka viņai vai viņam tiek vairāk, un bieži vien tā arī ir- ar sievu (vīru) gandrīz vai seksa vairs nav, puķes arī sen jau aizmirstas... 4) paša seksuālā neapmierinātība un godīgums attiecībās, kas izpaužas niknumā uz krāpēju- ja es būtu zinājis, ka mani krāpj... tik daudz iespēju garām palaists... Nu kaut kā tā :)

Babuli...

Cilvēki mainās. Kad tradicionāli vieni vai otri tam otram pārmet krāpšanu, vairāk jau pārmetējs/pārmetēja pārdzīvo par aizskartam īpašumjūtām... bija mans, bet... pagāja, maita, nost...

Vai "piekrāptā" sieva pati nav savu virieti -- dzimumus var mainit, atbilstoši -- nav piekrāpusi, vairs necenšoties mīlet, bet tikai īpašuma paturēt/uzglabāt ka ledusskapī vai ankambarī.

Ja pašai pofig, tad nafig tam otram samierināties?

Spare> par to cieņu.. Kad izvēlies sievu - izvēlies taču cilvēku, sievieti- kuru ne tikai iekāro, mīli, bet arī- ar kuru ir interesanti, un kuru vari cienīt.. ( reti kurš izvelēsies par sievu/vīru- atklāti paklīdušu radījumu, kura darbi nav pieņemami, runas- ausis griež... )Bildinot, precoties- izrādi viņai savu cieņu - parādot, ka esi gatavs kaut vai mēģināt- būt kopā ar šo sievieti ... Tajā momentā, kad uzrodas mīļākā- jo vīrs tā ir sagribējis- vai nu sajusties kā jauns ērglēns, vai izjust adrenalīnu, vai nu vēl ko citu--- sākas meli. Nu nestāstīsi tokš sievai- es sodien biju apartamentos x ar jaunkundzi y, un mēs tā kūleņojām pa gulu, šitā- zem gultas, un vel un vēl... Klusēs, slēps, izliksies- īsāk sakot- spēlēs kaut ko. Lūk, sie meli tad arī ir necieņa- vismaz lauvas daļa no tās.Ja melo otram cilvēkam- tad viņu neciena. Cita lieta, ja - pirms precēšanās - brūtējoties jau- abi noskaidro, ka - uzticiba nav aktuāla, tas ir vecu tantiņu marasms, abi piekrīt brīvām arpuslaulības attiecībām ar citiem... un nejaucas viens otra intīmajā dzīvē.

Vai sānsoļi un krāpšana ir viens un tas pats, vai starp šiem terminiem būtu liekama vienlidzības zīme!?
Velme pēc sānsoļiem, normāla un veselīgā cilvēka protams ir, bet tā ir tikai un vienīgi velme. To apstiprina kaut vai šis citāts no visiem labi zināmās kino filmas, " Нет такого мужа, который бы хоть на час не мечтал стать холостяком.".
Un tomēr, jebkura pariesa ricība ir vienīgi un tikai paša nepiepildītā un nerealizētā dzīve. Vainot otru būtu muļķīgi.
Lai arī kā, sansoļi nav tas pats kas krāpšana. Manā saprašanā sansoļi ir gadījuma sakars, bez talāk izrietošām sekām.
Mēs esam ļoti dažādi un domājams, ka ideāla saderība un iespēja apmierināt savas vēlmes ir tikai mazai daļai pāru.
Ne visiem ir pieņemams vienas vai otras lietas, bet vai tāpēc būtu jaizjūk visādi citādi ideālam pārim?
Tad jau labāk sānsoļi, bez jebkādām klišējām vai vēl kā.
Bet krāpšana jau sevi ietver, slepenas tikšanās, melus, telefonu zvanus tualetē, mistiskas isziņas no kolēģes Māras un visbedīgāka variantā, jūtas. Un tas jau tiešām ir zemiski, attiecībā pret otru un nekāda ziņa nav partnera vaina.

Zin ko! Es Jūsiem pateikšu tā: ’’<Babulim> pilnīga taisnība--ja laiž pa kreisi paslepus aiz muguras, tad cieņa pagalam gan! Abet priekš šitās štelles tak ir izdomāti svingeru klubiņi un pāru vakari! Tur abi divi var nodot pa bundžām riktīgus uguņus neaizskarot viens otra cieņu. Un nav tur ko meklēt nedz odziņu nedz rozīnīti vai vēl nez ko! Pat pieņemot ka paša sieva ir visgardākais kliņģers, to ēdot ikdienā pa reizei vajag pagrauzt rupjmaizi, citādi tā vērtību vairs nespēj novērtēt... ’’

spare1, nu tak vienkārši- meli ir un paliek meli. Ok, sarunā pāris, ka abi brīvi dzīvos... Nu ko- forši ;) Bet nez kāpēc tie brīvās dzīves gribētāji paši lielākoties vājprātā greizsirdīgi :)

man pirmais kreisais bija vistīrākais piedzīvojums, jo tajā brīdī man nebija ar ko salīdzināt - kas man reāli pietrūkst, kas reāli nepiektrūkst? Jo ir atšķirība starp šiem diviem jēdzieniem - vai kaukas pietrūkst mūsu fantāzijās par seksuālo tēmu- no sērijas- kā būtu, ja būtu?, vai arī pietrūkst reāli no tā, ko var saņemt no reālā cilvēka :) Tā kā faktiski Beatrisei pilnīga taisnība - man visvairāk pietrūka tieši piedzīvojuma sajūtas, ko sniedz citas sievietes tuvums, jo reāli es jau pats nemaz neesmu tāds mačo, lai gribētu sev kaukādu sex dīvu mājās, kura visu prot un kurai viss ar mani sanāk.. Faktiski mēs nevaram būt par daudz naivi un gribēt kauko vairāk nekā paši esam vērti! ..un tad sanāk, ka nav vaina attiecībās, bet ir vaina dažādības baismīgā trūkumā

Es tak fokusējos uz vārdu - KRĀPŠANA -...
Tas tak mūsu sieviešu galvās tā iesēdies, ka faktiski neviens neuzņemas definēt kas tad ir nokrāpts.
Tāda mikro pieredze ar EU rietumdienvidniecisko pasauli ir bijusi, un daudz ko tur uztver vienkāršāk u brīvāk, jo laikam jau ir pierādījies, ja cieši sažņaudz, var nožņaugt.
Jau esmu par Āzijas tradīcijām te rakstījis, tur pavisam cits skatījums, gan ne par labu sievietēm.
Bet te - nelaulību sakars nav izsvērts par labu nevienam dzimumam.
<babulis> interesantu domu izvirza - nokrāpta cieņa... kam, un pret ko???? Vai ta cieņa ir viens vesels, un ja vīrietis ciena arī savu mīļāko, vai ta tāpēc mazāk savu sievu un savu ģimeni ciena?? ( pozitīvi domājot)

ja nekas nepietrukst tad cilvēks ir beigts..jo vienmer kaut kā pietrukst..ka taijā I.Ziedoņa dzejoli..