Šitā, zvēri, dzīvodami,
Kur mēs nokļūsim, ak dies?
Lācim būda sabrukusi,
Bebri saka — nospļauties!

Zaķu tēvam kuro reizi
Traktors grāvī apgāzies
Citi zaķi, arī greizi,
Dzer un saka — nospļauties!

Lapsa fermā cāļus paņem.
Vai nu šī vēl maksāt ies!
Suns, kas sarga algu saņem,
Snauž un saka - nospļauties!

Vai kas lūst vai grūst, vai pelē
Kas tev skries vai ausis slies!
Visiem tikai viens uz mēles,
To vien dzirdi - nospļauties!

Kam te morāli lai lasa?
Kam lai sūdzas, velns lai rauj?
Ko no kamieļa lai prasa,
Kas no dzimšanas jau spļauj?

Kā tas beigsies galu galā,
To zin tikai mīļais dies.
Ja ir miers un silta ala,
Man jau arī - nospļauties!