Tāpat, kā ar visu -
sākumā, ar stingru atlasi, paklausīties pat bija interesanti.
Pēc gadiem -
mode, konveijers - stiepj uz skatuvi katru, kurš mauj.

Ir taisnības daļa Garijam Mūram -
VIRKNE uzstāšanos, tiešām, ir muzikāli-mākslinieciski nožēlojamas.

Redzams, ka garijsmurs neko nesajēdz ne no dziesmas, ne arī no dzīves-mucā audzis...

Varbūt būtu skaisti salasīties visiem tiem, kas PAR dziedošajām ģimenēm, apgāzt kādu klubiņu un kopā uzdziedāt..?!

Dziedošās gimenes ir skaisti! var tikai apbrīnot!

Es kā reizi esmu dziedošā gimene un arī varētu piedalīties šovā. Uhhhh, kā man tad te kauliņus mazgātu nedziedātaji, apsaukātu visādi, varu iedomāties. :))))Bet svētkos, kad esmu ciemos kādās jbilejās, neesmu gan manījusi, ka tagad dzied dziesmas.Šī tradīcijas izzūd arvien vairāk.

Ir cilvēki, kuri to dara. Nevajag spriest par visiem pēc sevis. Mūsu ģimenē mēs vienmēr esam dziedājuši un dziedāsim, bērni zina visas vecās, labās dziesmas un arī mazmeitiņa dzied līdzi :) Un es zinu arī citas ģimenes, kurās sanākšanās vienmēr dzied. Tas viss ir atkarīgs no vides, sabiedrības, kurā apgrozies :P

Manas mammas paaudze dziedāja pie svētku galda sēžot, visi mācēja daudz dziesmu.
Tagad to vairs nedara cilvēki, tad labi, ka vismaz ir tādi šovi- DZIEDOŠĀS ĢIMENES, TALANTU FABRIKAS, jo ja tikai klausīsimies un atzīsim profesionāļus un zvaigznes, tad varēs teikt, ka latvieši nav dziedoša tauta, latvieši nedzied, latviesi nemāk dziedāt, viņi kautrejas atvērt muti, ka kads nenokritizē.Bet mēs taču tādi esam bijuši-dziedoši, un tas taču ir labi.

Un jā, paldies visiem, kam patika... Tiešām tie vārdi man kopš tā laika aizķērušies... Tāpat kā daudzi citi Ziedoņa dzejoļi.

Tiem, kam šķiet, ka tiek putrots, vēlreiz iesaku noskatīties svētdienas dziedošās ģimenes, par ko tik nicīgi izteicās bloga autors- cilvēki no mūsu- latviešu tautas dziedāja mūsu- latviešu tautas dziesmas. Un skaisti dziedāja.

Es gan domāju, ka neviens neko neputro, tikai pret vārdu -šovs, nez kāpēc radusies tāda nievājoša attieksme .Gandrīz vai cilvēkiem jāsāk kaunēties par piedalīšanos tajos.
Nu lai tak dzied, lai gavilē tā, ka skan, - kam nepatīk, lai izvēlas kabeļtelevīzijā lielāku kanālu bloku un varēs nešausmināties pirms gulētiešanas :))))))))

Nu, šovs tas ir, bet vai tā ir māksla un vai vajag būt mākslai... ? man liekas tā tradīcija, patīkama tradīcija...

Te stipri putro šovus ar tautas mākslu...

Ziedoņa vārdi spēcīgi, patiesi. Un forši, ka ļaudis dzied- mākslinieciskāk, šķībāk, kā kuram iznāk. Forši un ģimeniski viss, ko kopā dara. Tikai, manuprāt, ne viss kas šovos, identificējams ar tautas dziesmu, ar tautas mākslu. Un šova kritika laikam gan nebūs savas tautas noliegšana.

Lilla- 10 ar plusu.

Lilla labi nocitēja :)
... bet, reizēm piegriežas tas biežāk pieminētais bārenītes tēls, gribas palikt bēdu zem akmeņa un aizjāt ar sešiem, maziem bundziniekiem uz to vietu, kur neiet savu miegu izgulēt, bet jautri padziedāt...
Un kur jautri padziedāsi, ja ne bariņā ! Šajā gadījumā -šovā.
Es neskatos, man nav ne laika, ne vēlēšanās, man visi šie šovi vienkārši apnikuši, Bet tāpēc nenoliedzu, lai cilvēki dzied .
Es iedomājos to gatavošanos prieku, to satraukumu, to ņemšanos, kamēr nonāc līdz skatuvei, un- uzdrīkstēšanos. Malači!

nu lūk, lieliski izteikts...

Neesmu pārliecināta, ka īsti vietā, bet šodien visu dienu (nu jau gan vakar) lasot šo diskusiju, domās skan Imanta Ziedoņa vārdi. Starp citu- no 1983. gadā izdota dzejoļu krājuma- sasaucas ar autora vecumu :)
Un pret savas tautas dziesmu var tikai savējie,
Un pret savas tautas dziemu cits nevar it neviens.
Jo cits nezin, kā bārenis pie ābeles stāvēja
Un kāds no tā laika mūs kopā sien pavediens
Un tu pacel roku, un tu brūķē mēli lieki,
Un tu saki: tas viss ir māņi un pagātnes placis,
Un seši mazi maziņi bundzinieki
Jāj pa ceļu bungodami, pazaudējuši mātes acis.
Jo pret savas mātes dziesmu var tikai savējie,
Tie paši, kam jauna dzīve un jauni nami.
Tikai tie var pa īstam samīdīt savas mātes dziesmu –
Pašu auklētie, pašu auklētie pekaināmi kājiņāmi.

Bet TV raidīja Dziedošo ģimeņu skaisto, labskanīgo, emocionālo koncertu. Man patika! No mūzikas un dziedāšanas saprotu pietiekami daudz, lai tā teiktu.

Aizvakar vakarā pie bloga autora televizora atradās sega, tējas krūze un citi atkritumi.

Junona2... dziedošo ģimeņu šovu nevis salīdzinu ar Dziesmu svētkiem, bet, arī Dziesmu svētkos dzied mazi pagastu un rajonu kori ar ne tik izkoptām un spēcīgām balsīm, kā pilsētās. Dziedošās ģimenes arī nāk no pagastiem un mazām pilsētām un viņas dzied savas dziesmas no sirds un daudz pie tā strādā un zinu, ka daudzas piedalās arī Dziesmu svētkos. Šovs ir tik daudz, cik ir uzkrāsoti un dziesmas ar noteiktām tēmām, bet neviena ģimene neiet lai izrādītos, bet lai parādītu savu ģimenes spēku. Pietiekami labi pazīstot to vidi, tad atļaujos tā teikt. No autora puses gan ir ļoti nekorekti lietot tādus vārdus kā atkritumi, marketings, spēlēšanās, šausmas, pensionāres u.tt. Par to raustīšanos balss kā puņķim uz drāts... vispār, ja es būtu vīrietis un dzirdētu, tad gan šis garijsmurss kārtīgi norautos. Ko zin šie tirliņi par dziesmas spēku latviešiem izsūtījumos?? par ko runāja māsas... kur dziesma deva spēku izdzīvot... tā ir ņirgāšanās par daudziem tūkstošiem īstu latviešu vīriem un sievām.
Par TV skatīšanos vai neskatīšanos tā ir katra izvēle, tikai kaut kā dīvaini ir tad, kad runā par kādu notikumu no TV raidījuma, tad skaļākie bļāvēji ir tie, kuri it kā neskatās TV...