Vienmēr ir labi, ja Tu sava vīrieša tuvumā jūties pasargāta, jūties kā aiz mūra sienas... ir drošība, mīlestība, mīļums... un tās ir lietas, kas sievieti padara stipru un pārliecinātu. Ja Tev ir ko saņemt, tad Tev ir ko dot... :)..un spēks ir tieši tajā.

Man ir būtiski blakus vīrietim justies kā sievietei. Bet būt sievietei, manuprāt, nenozīmē justies kā saudzējamai slimniecei. Man labāk patīk, ja mani novērtē, respektē, mīl, iekāro un dažreiz palutina ... ;)

Dzīve ir kā jūra-reizēm esi viļņa galotnē, reizēm zem tā... Arī cilvēka stiprumam ir savas robežas. Un reizēm smagumu uz saviem pleciem iznes vīrietis, reizēm sieviete. Bet vislabāk ir, ja to dara kopā.

Es nezinu vai es esmu stiprs vai vājš... bet man gan patīk sievietes palutināt... varat uzskatīt, ka tā ir mana pašapliecināšānās... Bez šāubām, ka grūtā mirklī ir vajadzīgs sievietes atbalsts, bet tas jau nenozīmē, ka sieviete ir ļoti spēcīga un vīrišķīga vai vīrietis ir vājš... Bet es nespēju iedomāties, ka es sēdēšu un man blakus sieviete stāvēs, vai viņā nesīs smagas tašās un es rokas kabatā turēšu... man liekas jūs te dažās meitenes esat kaut ko pārpratušās un uz šo problēmu skataties caur kaut kādu savu egoismu... bet es to saucu - esat pazāudējušās sevi, . kaut gan tam ir arī varbūt kādi savi pērsonīgi iemesli, ne jau vienmēr viss ir tik spožš kā gribētos...

Bet kas attiecas uz krāpšanu, tad krāpšana ir vispirms erotisks piedzīvojums un tas ir tik kārdinoši, ka var atgadīties teju ar katru un nekāda sakara tam nav, vai sieva bija stipra kā ķēve vai ļengana... un faktiski lielā mērā tas ir kā laulības veiksmes jautājums - bija kādam šķietami stabila ģimene- tad tikai tāpēc, ka paveicās un negadījās tuvumā tajā laikā kārdinoša un seksam atvērta sieviete! :-) ..tā gadās

Nu tad reāli visvienkāršākā patiesība ir tā, ka visvairāk veicas vidusmēram!!! - ne pārāk stipra kā zirgs un ne jau ļengana kā slapja spilvendrāna, bet vienkārši tā forši pa vidam! Ne pārāk izkāmējusi kā pātaga un ne apaļa kā toveris - bet pa vidam- sievišķīgi piemīlīga ar smuku, seksīgu puncīti - tāda ir vienkāršā veiksmīgā sieviete :-) Ir jau protams arī valdzinoši izņēmumi pa to vidu, bet droši var paļauties tikai uz veiksmīgo vidusmēru! :-)

Es par to Jūsu pirmo komentu. Un nekad neesmu teikusi, ka "nekad nenesīšu, nedarīšu utt" :)

:)) Neatceros, ka es te kaut ko konkrēti par Jums būtu teikusi:D

beatrixyx, vienmēr esmu piederējusi pie stiprajām sievietēm un tomēr... blakus savam vīrietim 90% es varu atļauties būt vāja. Jā, ja viņam kas notiek, es viņu mierinu, jūtu līdzi, palīdzu, bet tas neliecina par manu stiprumu vai vājumu.

krotam:
pilnīgi iespējams, tikai es personiski pazīstu vismaz 3 nopietnus, veiksmīgus, spēcīgus (nevis prasti brutālus) vīriešus, kas sāka krāpt savas laulātās draudzenes (viens vēlāk arī izšķīrās) ar argumentu: "Līdz kaklam ir viņas bezpalīdzība, ļenganums, tizlums un neizlēmība. Ir pieriebies un apnicis, ka ir tāda- mūžam auklējama".
Mani personiskie novērojumi: visvairāk pēc vārgajām būtnēm tiecas tie, kas paši nav pārāk spēcīgi, jo, lai pašapliecinātos spēcīgas sievietes sabiedrībā, pašam jābūt vēl spēcīgākam, un tas nav viegli.
Tā kā- gaumes jautājums.

Un vēl kādas skaistas, izglītotas, daudz ko pieredzējušas sievietes- mātes- vecmāmiņas citāts:
"Paļauties pirmkārt uz sevi ir diezgan smagi, toties simtprocentīgi droši."

stiprā sieviete ir forša kā mamma- kas ir, tas ir.. A citādi -kas tur foršs?? Manuprāt diezgan garlaicīgs pasākums :-( .. Nu tāpat kā ar zirgu iet pikoties- ne šis, ne tas..cita lieta - ļaut kamaniņas vilkt :-)

Ne vienmēr vajadzība sakrīt ar gribēšanu. Laimīgākā būs tā, kurai izdosies saskaņot.Un tad nav runa par spēku vai vājumu.

Gribas piekrist beatrixux .Dzīve visu saliek pa plauktiņiem.

Diezgan loģiski un patiesi, jo līdzās pastāvēt dieviem vienādi spēcīgiem cilvēkiem, varētu teikt ir neiespējami, protams ir izņēmumi, bet doma sliecas uz vairākumu.

Atvainojiet, - frāzes un klišejas!!! Realitāte pilnīgi visu noliek savās vietās! Lai vai cik spēcīgs ir mans vīrietis- ir situācijas, kad man ir jādara un viss- pilnīgi vienalga, vai tas ir paredzēts "instrukcijās" par pareizu vīrieša un sievietes lomu sadalījumu dzīvē.
Mani tracina tādi teicieni kā "nekad nenesīšu smagas nastas, nekad nedarīšu to vai šito... esmu tā vērta, utt., ut.jpr... "
Jo vienmēr- VIENMĒR var atgadīties, kad dzīve jūs noliek tieši tādā situācijā, kad darīt vienkārši nāksies. Gribi vai negribi, --- vari vai nevari.
Tieši tāpat kā- nekad nezināt, kad jūsu stiprais vīrietis pēkšņi kļūst vājš. Vienalga- vai negaidot zaudējot darbu, piedzīvojot smagu krīzi vai, nedod Dievs slimību... vai kaut vai citas sievietes priekšā. Un tad jūs ar savām klišejām par "stipriem vīriešiem un vājām sievietēm" varēsiet pastāvēt pie ratiem.

Par stipru sievieti padara vāji vīrieši. :)

Aizbrauc uz Zviedriju un pasaki to tur... :>):>)

ja, un ne.

... varu vēl piebilst, -un kad sieviete var atļauties justies reizēm vāja, tad vīrietis kā vīrietis arī labi jūtas, tā ir harmonija.

Labi pateikts, trāpīts desmitniekā...