odin +100% pilnīga taisnība! Diemžēl, lai kā arī to negribētos atzīt un saprast...

Jā, šeit parasti ir ļoti daudz dusmu, baiļu un sāpju. No abām pusēm. Man žēl, ka, dusmu iespaidā, jūs aiz slimības simptomiem neredziet cilvēku. Nenodaliet šīs lietas - cilvēku un viņa slimības izpausmes. Tas pats piemērs ar diareju :-) Appļūtījies cilvēks nav diez ko patīkams sarunu biedrs. Un "saņemties" viņš arī nevar. Viņa atbildība ir meklēt izeju no savas slimības. Viņš nav slikts - tikai saslimis. Bet, ja viņam sabiedrība saka, ka viņam vajag tikai paņemt sevi rokās un apelē pie morāles, gribasspēka un tml... Viņš mēģina, bet tas nestrādā. Ja nekas nemainās, viņš mirst.
Bet mēs, savā egoismā, vēl izgāžam savas dusmas uz viņu - re kāds apdirsies ķēms. Dusmas liecina par to, ka manā dzīvē kaut kas nestrādā. Forši, ka var uzkraut atbildību par to, kā es jūtos uz citu. Un alkašs ir ideāls objekts uz kuru var kraut atbildību par savu dzīvi :-)

Ja alkoholikjis salej sev riiklee to zljurgu, tad vinjam to patiik dariit un vinjam ir pie kaajas savu tuvinieku satraukumi, beedas, pat arii visas nelaimes, ko gjimenei ir atnesusi vinja dzerstiishanaas kaare, vinsh domaa tikai un vieniigi par savu smadzenju apdullinaashanu... un arii tam visam var atrast atkal jaunu attaisnojumu savai slimiibai- nevareeshanai un negribeeshanai, lai pa jaunam pielillaatos liidz kaarteejaam baltajaam peliiteem. Un vinjam patiesiibaa arii ir pie kaajas, ka shajos vinja iedomu velninjos un baltajaas peliitees aplenkta dziivo arii vinja pasha gjimene, kuraa aug vinja pasha beerni.
Vienu ko es domaaju shajaa sakaraa, ir patiesiiba taada, ja gjimenee ir shis terorists- alkoholikjis, kursh necenshas tikt ar savu dzerstiishanos galaa, tad kaada velna peec visai gjimenei ir jaapakljaujas vinja terorismam, kaadeelj tad vinjiem ir jaadziivo tais baltajaas peliites, jaaosta taa fuugu smaka un jaaklausaas visi tie vaajpraati, ko no mutes laizj aaraa atrofeetais dzeeraaja smadzenju pods?
Un jo aatraak liidzatkariigais sapratiis atbriivot sevi no alkoholikja, jo aatraak alkoholikjim buus jaasaak apdomaat, vai tieshaam shii dzerstiishanaas ta nu ir slimiiba, kura nav aarsteejama un kaada velna peec vinjam taa ir tik svariiga, kura atnjem visu vinja pasha sajeegu.

Pa lielam - jā :) Alkoholiķim šinī ziņā ir vieglāk - alkohola lietošanas sekas var salauzt viņa egocentrismu. Līdzatkarīgā egocentrisms no šada skatu punkta ir mazāk apdraudētāks un, tapēc, vēl jo stiprāks. Un vienmēr var uzvilkt "upura" masku un ieraut karuselī vēl kādu "glābēju" :)

Pa lielam ņemot, cilvēkam ir sev jāpasaka, ka viņš NEKAS NAV! Ka pats nespēj vairs neko! Ir jāuzveic sevī lepnība!!! Varbūt skan ķecerīgi, bet tā ir taisnība!!!

tomia79 Piekrītu - pašam arī ir jāgrib. Ir jāgrib saņemt palīdzību. Te kaut kur jau tika pieminēts noliegums - manuprāt viens no galvenajiem šķēršļiem atveseļošanās procesā. Tad, kad nolieguma vairs nav un cilvēks ir atzinis to, ka ir iebraucis auzās, viņš var saņemt palīdzību. Un tai ir jānāk no ārpuses - jo ar saviem spēkiem viņš jau ir nonācis tur, kur nu ir. Te arī tika pieminēts alkoholisma karuselis - šinī drāmā nekad nav viens spēlētājs. Alkoholiķis neiet bojā vakumā - šinī procesā piedalās lērums cilvēku, tostarp arī līdzatkarīgie. Un atveseļoties viņš nevar izolēti. Alkoholisms ir bio-psiho-SOCIALA saslimšana. Tā ir sabiedrības un, it īpaši, ģimenes problēma, nevis viena alkoholiķa. Kāmēr sabiedrībā valda uzskats, ka alkoholisms nav pielīdzināms citām slimībām un, ka alkoholiķis ir slikts un morāli pagrimis radījjums ar vāju gribasspēku, tikmēr cilvēki mirs. Tas, protams, dod iespēju palikušajiem racionalizēt savas dusmas, aizvainojumus un pārakuma sajūtu.

Nē, man jau patīk, kā šņabdeguņus uztaisa par cietējiem, mocekļiem, censoņiem, bezmazvai varoņiem, ar gribasspēku, ar garaspēku, ar ticību, ar tādu lērumu visādu pozitīvu īpašību, veselas astoņas lapas veltījuši un neba nu šīs ir vienīgās... tfu...

Sāk jau apnikt! Tifciet tam, ko saka Odins. Tā ir taisnība! Un šajā dikusijā uzskatāmi var redzēt to noliegumu! Sak, ko Tu tur muldi, es tāpat visu labāk zinu! Visi duraki, tikai es gudrais. Un Vispasaules veselības organizācija tikai tāds babuļnieku tusiņš vien ir. Tāda sajūta, ka te dažs labs arī apšaubīja to, ka divi reiz divi ir četri! Nu ja ! Te jau mēs runājam par jūtām! (Jo alkoholisms ir arī jūtu slimība) Un tad jau, protams, visi ir speciālisti!

Odin, apņemšanās bez gribasspēka to realizēt ir nulles vērtībā.Neviens cilvēks, t.s., dažadi speciālisti-nakologi, psihologi, psihiatri, psihoterapeiti, nepalīdzēs tikt galā ar atkarību un līdzatkarību bez atkarīgā gribasspēka, tātad aktīvas līdzdalības un piepūles.Apkārtējie var tikai viņa centienus atbalstīt( tā varētu būt tā PALĪDZĪBA), bet jācīnās viņam pašam.Saslimšanas arī visas nav metamās paŗ vienu kārti un uz visām nav attiecināma vienāda pieeja.Starp citu ar gara spēku un ticību var apturēt un ietekmēt ļoti daudzas slimības, jo sen jau pierādīts, ka daudzām fiziskām saslimšanu cēloņi ir jāmeklē cilvēka galvā.Saslimšana ir tikai ķermeņa reakcija uz to, ka kaut kas nav kārtībā emocionlā jomā.

Zinat, es esmu saskārusies ar to savā gimenē.
Ne jau vienmēr alkoholiķis vārtās grāvī ar piečurātām biksēm.
Mani alkoholiķi ir bijuši strādājoši cilvēki, kas vispār nekad <nenolūzt>.
Toties viņiem ir grūtāk atzīt, ka ir jau problēma, jo viņš taču par visu maksā, viņam ir darbs, ģimene un pašam liekas, ka viss kārtībā.
Pirmais alkoholiķis manā mūžā bija mana mamma, bet viņa ar to tika galā un atmeta dzeršanu. Bija ļoti laba omīte saviem mazbērniem.

:-) iespējams, ka Vispasaules veselības organizācija tomērt kļūdās, ierindodama līdzatkarību smagāko saslimšanu sarakstā :-)
Ja nopietni, tad gan atkarības, gan līdzatkarību ārstēšanai ar gribasspēku nav nekāda sakara. Tik pat labi arī diareju var mēģināt apturēt ar gribasspēku. Apņemšanās šeit ir vajadzīga, lai pieņemtu lēmumu meklēt PALĪDZĪBU.

Es domāju, ka līdzatkarīgajam nav nepeiciešama nekāda īpaša ārstēšana.Nu ja, līdzatkarīgā problēma ir tikai viņa paša ziņā un, viņam ir tā arī jārisisna.Viņam vienkārši ir jātiek skaidrībā, ko viņš vairāk vēlas- dzīvot tajā murgā, ko viņam piedāvā atkarigais, vai arī dzīvot normālu un saturīgu dzīvi. Tad jāsaņem drosme un spēks, un tā saite ar atkarīgo jāpārcērt.Tas ir grūti, jo kardināli maina visu dzīvi, rada arī ļoti daudz apgrūtinājumus, sarežģījumus, bet tas ir tā vērts.

Tomija79 - tāpat. Vai nu atkarīgais pievienojas atveseļošanas procesam, vai nu aiziet bojā.

Odin, bet, ja atveseļoties sāk līdzatkarīgais?Kas notiek tad?

Man arī tā liekas. Alkoholisms ir ģimenes slimība un atveseļošanās ir nepieciešama visiem - gan partnriem, gan bērniem, gan vecākiem. Līdzatkarīgais nav šinī situācijā upuris vai cietušā puse un viņa motivācija nav mazāk egoistiska par dzerošā motivāciju. Visi šīs drāmas upuri ik pa laikam maina gan soģu, gan upuru, gan glābēju maskas.
Bet tieši līdzatkarīgajam bieži vien ir visgrūtāk uzsākt atveseļošanos. Viņa noliegumu salauzt ir grūtāk. Līdzatkarīgā problēmu ir grūtāk pamanīt - viņš tak neguļ apčurājies sētmalā :) Bieži vien līdzatkarīgā egocentrisms (katrs līdzatkarīgais ir hipertrofēti egocentrisks un savtīgs) no ārpuses ir grūti pamanāms aiz glābēja maskas...
Un jā - bieži ģimenes izjūk tieši tad, kad atkarīgais sāk atveseļoties. Līdzatkarīgais nevar pārvarēt noliegumu un mēģina dzīvot vecajās shēmās, bet tās nestrādā, ja otrs ir sācis mainīties.

Tik daudz jau pateikts un tomeer... Ir alkoholikjis un liidzatkariigais. Abiem vajadziiga paliidziiba, lai speeetu savu dziivi mainiit. Un sapratni vajag par to, kas ar vinjiem notiek. Ir taa saucamais alkoholisma karuselis, kura centraa ir alkoholikjis un ap vinju rinjko liidzatkariigie. Tas ne muuzjam neapstaasies, ja kaads no shii karuselja neizkaaps. Lai saglaabtu gjimeni ir jaamainaas abiem. Reizeem alkoholikjis paartrauc dzert, uzsaak normaalu dziivi, bet liidzatkariigais nemainaas. Un gjimene tieshi tad izjuuk.

... var nomainīt vīrieti vai sievieti, ja tas ir alkoholiķis, bet nevar nomainīt vecākus vai bērnus, uz citiem, uz nedzerošiem.
Tad nu atliek tikai viņiem palīdzēt, cik nu tas ir iepejams,
Palīdzēt- reizēm nozīmēt arī pamest, lai alkoholiķis saņem psihologisko šoku un beidzot atzīst, ka ar viņu nav kārtībā un ir jāmainās
.Un ja viņš to ir atzinis, tad viņam var arī palīdzēt savādāk.

Nelasīju visus komentārus, tikai pēdējos... Ja viens no partneriem, ar kuru grib vīrietis/sieviete veidot nopietnas attiecības, "aizraujas" ar alkohola lietošanu, tad nekāds brīnums, lielāks vai mazāks, sātana vai dieva pirksts, neglābs šīs attiecības no iziršanas. Un var pacelt pirmo... desmito vai pēdējo glāzīti, nomēģināt narkotikas vai vēl ko stiprāku vai dullāku, bet ja tev nebūs rakstura stingrības un apziņas pie kā tas var novest, tad ne medicīna, ne kādas citas pūles nedos gaidīto rezultātu... var uz brīdi aizkavēt un tikai... Viss ir atkarīgs tikai no paša...

Nosliece uz alkoholismu ir iedzimta. Tas, ka neesmu alkoholiķe un tas ka neesat alkoholiķi jūs nav jūsu nopelns, bet gan iedzimtība.
Par nopelnu varētu runāt tad, ja jums ļoti gribētos dzert, bet jūs to sev neļautu, cīnītos ar sevi, disciplinētu.
Bet ja ir otrādi, ka cilvēks nespēj dzert ikdienā un daudz, jo viņam šī sajūta ir nepatīkama, organisms tam pretojas, tas nedod nekādu labsajūtu, tad tas nav nopelns, tā ir ģenētika, cilvēka bioloģiskais pulkstenis, kas saka, - es vairs negribu dzert, gribu braukt mājas, vai gribu darīt ko citu, kas man dod patiesu prieku.
Alkoholiķim ir sevi JĀPĀRSPĒJ, lai dzīvotu bez alkohola, viņam patiešām ir ļoti grūti.
Bet ja ir motivācija un pietiekami spēcīgs raksturs, tad cilvēks tiek ar to galā.
Vieglāk ar to tikt galā, ja palīgā nāk medikamenti, kas palīdz nervu sistēmai, smadzenēm.

Piekrītu Tev, Ezīt!!! Taisnība!