Nepiekrītu, ka alkoholismam nav sakara ar gribasspēku. Ja alkoholiķim pašam ir vēlme, motivācija un gribasspēks cīnīties ar savu kaiti, tad to IR iespējams uzveikt. No malas gan tur neko nevar ietekmēt, ne ar žēlošanu, ne draudiem, ne kā citādi...

Dīvaini, bet man likās ka vīrieši parasti piesit pēdu no šādām sievietēm un nepalīdz atbrīvoties no zaļā pūķa.Alko un bērnu audzin.neiet kopā nekādi.Varu vēl bilst, večiem liekas ka bērni ir kā lelles un neko ne redz, ne saprot un kad veco, kurš atkal pālī, pasūta uz poda, pārmet sievām ka ir bērnam šausmu lietas sastāstījušas.Bet par to ka atmet dzeršanu pēc pamešanas, tā arī notiek ja sieviete pamet tādu veci.Ļausim dzīvot mūsu mīļajiem un necīnisimies ar viņiem, tas ir viņu ceļš un ja esot ar mums jādzer, tad abiem labāk ja pašķiras.

Man sai jautajumaa ir ilggadiga pieredze (diemzel). Abos gadijumos dzeroshas personas partrauca sho netikumu, kolidz tika pamestas. Ar pirmo bija lidzatkariba, visa dzive pakartota skaidribas mirkliem un pagiru draamaam, otraja gadijumaa tas izbeidzas vareni atri, jo skaidri zinu-nevienu dzeraju vairs negribu ne tuvu redzet. Un vinu parspiletie mestibas uzpludi skaidrajos mirklos nav veerti nevienas manas dzives nelietderigi izteretas minutes del tos vacot, jeb lidzidzivojot to dzeraju ikdienai. Katrs pats savas laimes kalejs. Alkoholiki zelojot, mes tikai atliekam patiesibas mirkli, kuraa tas vai nu pacelsies no sava degradacijas bezdibenja, jeb kritis taja, paraujot lidzi visus, kas labpratigi lausies.

Emocionāli un augstprātīgi (IMHO) spriedumi. Alkoholisms ir slimība - primāra, progresējoša un nāvējoša, un tam nav nekāda sakara ar gribasspēku, morāli un tml. Alkoholisma izpausmes ir nepieņemamas, bet ir jāprot atdalīt cilvēku no viņa slimības simptomiem. Šeit pieminēto līdzatkarību Vispasaules Veselības Aizsardzības Organizācija arī ir atzinusi par slimību un tā ir vēl smagāka un ir grūtāk ārstējama, nekā alkoholisms.

Bērnu mīlestība ir tik ilgi, līdz viņi sāk saprast lietas būtību. Tāpēc bērniem jāstāsta taisnība, arī par prognozi.
Nežēlīgi - bet labākais risinājums bērniem.
Atkarības - ne tikai alkohols, faktiski nav savietojams ar ģimenes dzīvi

Man nav gadiijies sarunaaties praatiigaa valodaa ne ar vienu alkoholikji, nav arii bijusi iipasha veelme uz sarunu... smadzenees alkohols praatu aizskalo neatgriezeniski.

Alkoholiķi starp paģirām un plostiem ir izcili demagogi un veikli oratori. Skumji par tiem, kuri uz to uzķeras.

O!!!... Atkal plekjoshanas meistars aktiivs savaa darbiibaa... Miiljais cilveek, nu tak beidz to bezjeedziigo sarkano iikshkjiishu palaishanu... domaa, pirms ieplekjo, vismaz meegjini domaat... shevelji mozgami! :D :D :D

Alkoholiķi starp paģirām un plostiem ir ļoti jauki cilvēciņi. Bet ja zināms, kas nāks pēc tam... Nu tas nav vajadzīgs, katram ar sevi jātiek galā pašam.Ja cilvēks nav alkoholiķis, tiks galā arī ar bērniem.

Bruuka, vai tad tas ir taisniigi- likt gaidiit beerniem tos jaukos mirkljus, kad teetis vai maaminja varbuut buus skaidraa? Liidzatkariigais pats ir sacereejies un liek arii beerniem ticeet mistikai par mirklju varbuutiibu, taa tikai paliidzot savam partnerim meerceeties alkoholaa, jo redz, maaminja vai teetis piedzeeraajs tak ir tik vaajsh un nevariigs, saudzeejams un juutiigs... tas tak ir absurds. Kaada velna peec tad tas nabaga piedzeraajinjsh nepadomaa par saviem miiljajiem, kuriem sagaadaa shiis necieshamaas alkohola nerindinaamaas saapes? Jo alkoholikjim tas ir izdeviigi, ljaut sevi cjubinaat un lolot, turpinot savu dzerstiishanos, uzkraujot vainas sajuutu tuviniekiem par savu nodzeerushos eksisteeshanu.
Manupraat, bezatbildiiba ir dziivot kopaa ar partneri- alkoholikji, uzkraujot sho smagumu visai gjimenei, beerniem.
Negribu Tev piekrist arii tam, ka viirietim ar beerniem buutu gruutaak atrast sev sievieti liidzaas, kura speej iemiileet vinja beernus, ir pietiekami daudz jauku un gudru sievieshu, kuras ar prieku uznjemas maaminjas lomu ne saviem beerniem, vinjas patiesi speej radiit harmoniju gjimenee, atdodot sirds siltumu savai jaunajai gjimenei, neprasot pretii par to neko, tikai kaa vien sanjemot sho sirds miiljumu no gjimenes. Taadu piemeeru nav retums.
Ir pietiekami daudz gudru sievieshu un viirieshu, kuri izveelas audzinaat savus beernus bez alkoholikja klaatbuutnes, taa sargaajot un saudzeejot beernus, ne pakljaujot vinjus mociibaam. Mincis ir pareizi raksturojis sho atkariigaa un liidzatkariigaa attieciibu modeli- sm, es to sapratu kaa sado mazo... Nav pienjemami uzkraut sho sm funkciju visai gjimenei, kaa pashsaprotamu faktu, taa nu patieshaam ir bezatbildiiba.

Atkal Kristīnes-Edgara tēma, tik apgrieztā variantā. Nevienam cilvēkam nav jāuzņemas tāda nasta- būt kopā ar alkoholiķi. Nav ne tāda pienākuma, ne atbildības, kas par sviestu!

Dyna, bet mēs jau nezinām, kada tā māmiņa ir starp dzeršanas periodā.
Un vēl, vīrieis var justies arī nedaudz vainīgs, ka sieva sākusi dzert.
Nez ka tur ir bijis...
Bet man nepatīk tie bezatbildīgie vīrieši, kas vienkārsi aiziet pie citas un sāk dzīvi no sākuma- jauna sieva, citi bērni.
Vīirietim ar bērniem atrast sievieti ir grūtāk nekā sievietei ar bērniem.
Sievietei ir grūti iemīlēt svešus bērnus un aizstāt māti, gudrs vīrietis to saprot.

laulība nav pāraudzināšanas iestāde, ja precies ar dzērāju, tad ar to arī būs jādzīvo (ir protams reti izņēmumi), bet tas ir tikai mans viedoklis.

Es negribu piekrist Bruukas cepures nonjemshanai liidzatkariigaa priekshaa, neatkariigi no taa- tiek atbalstiits alkoholikjis viirietis, sieviete... alkoholikjis gjimenee nespeej radiit harmoniju, it iipashi, ja gjimenee aug beerni. Shkjirta gjimene protams nav ideaalas gjimenes variants, bet atbriivojoties no maates vai teeva- alkoholikja klaatbuutnes, tiek radiiti labveeliigi apstaaklji beerniem gjimenee, lai arii taas ir saapes beerniem, bet noteikti mazaakas par to smaguma nastu, ko uzliek saviem beerniem viens no vecaakiem- liidzatkariigajiem, padarot arii savus beernus par taadiem pashiem liidzatkariigajiem mocekljiem.

patīk cietēja loma un nespēj no tās atrauties ;)

Es zinu vīrieti, kas dzīvo ar sievu -alkoholiķi.
Ja viņš būtu bezatbildīgs egoists, viņš būtu aizgājis, atstājis bērnus alkoholiķei un pats apprecejies ar citu un radījis citus bērnus.
Bet viņš to nespēja, pats audzināja, kopa bērnus, kamēr sieva bija plostā un nenāca mājās.
Sieva periodiski saņēmās un nedzēra un mazi bērni mīl savu māti arī alkoholiķi un tāpēc nav viegli nodarīt pāri saviem bērniem.
Tā kā, es noņemu cepuri šādu vīriešu priekšā.

Repl - <mincis> manās acīs gan nevis par varoņiem, bet stulbeņiem...
Ir zināms teiciens - gājējus un mirējus nevajag aizkavēt... par dzērājiem tas pats, viņus (viņas) nevajag traucēt ar savu klātbūtni :>)

Nekad neesmu par to domājusi līdz šim.

Patīk sm modelis, tik banāli, ne uz ko necer, jo līdzatkarīgs cilvēks ir vēl vājākas gribas kā atkarīgais, es pat teiktu, bezrakstura cilvēks. Nereti līdzatkarīgie "barojas" no apkārtējo žēlošanas, tādā veidā viņi paši savās acīs kļūst bez maz vai par varoņiem, sak, redz kāds es tas labais un pareizais, kā man tādam labam un jaukam nepaveicies, ka vīrs/sieva tāds dzērājs ...