Vai Latvijā ir viegli atņemt bērnus matei, kas lieto alkoholu, pastāv arī šāds jautajums.
Ja dzer vīrietis, tad viss skaidrs, bērni tacu paliek pie mates.Bet ja ir otrādi?
Un cik viegli ir pierādīt, ka mate dzer par daudz?

Atkal cits jautājums- kas ir ģimene. Vecākus un bērnus neizvēlas, jāpieņem, kādi viņi ir, jāpalīdz. Bet dzīvesbiedru izvēlas. Un ja ir tik ļauni, ka dzimšanas dienā ne šampanieša pudeli nevarēs atkorķēt - tad " velns lai parauj tādu dzīvi.."

Ui, nav, Jani, tiesa.Tur jau tas joks, piekar sev birku-esmu tak slims un žēlodams sevi dzīvo tālāk.Kad kādu dieniņu paveicas būt skaidrā, tad saķer galvu pa mēsliem ko savārījis un atkal iemesls iedzert.

tieši ta mocc un tas ir viena no motivacijam, ja esi tamcilvēkam svarīga, vinš padomas no ka atteikties no lieka malka vai no tevis, ja vien tas nav jau kļuvis par padibeni...
es šo izvēli reiz izdarīju un man nebija viegla cīņa ģimene men nepalīdzeja bet bija cilvēki kuri ticēja manam talantam.. vēlak es palīdzeju savam brālim kura motivacija bija 3 bērni... lielaku postu nodara ģimene kura laika kad atkarīgasi cīnas mierig atnes majas šmpi un iedzer ar druškam, vai alu un iedzer ar čomiem...
dzivē viss iet pa apli, dari otram to ko gribi lai tev dara. dari ko darīdams viss nāks atpakaļ.. ari vardi ... ari domas..

Bet vai tad nav tā, ka visi un ikviens alkašs zvēr un dievojas, ka viss, ka runčuk, nemūžam? Ka tikai nepamet, ka tikai iedod to palīdzīgo roku? Un tā nemitīgi. No reizes uz reizi.

Un tie, kas tic, tie ir tie līdzatkarīgie...



Rejošā vārna :)

janiss956, neesmu žļesirdīgā māsa, bet savus tuviniekus nemūžam ķibelēs nepametu... tas ir cits stāsts, bet dzērāju savā tuvumā nepaciestu. Un tā ir mana nostāja kā arī man izvēle lai dzīvē man blakus tādi nebūtu!

Mocca - neiet runa par dzērāja nemitīgu stutēšanu. Nav runa par to, kas guļ dubļos un negrib piecelties. Bet, ja cilvēks cenšās to darīt, tad palīdzīga roka ai kā noder...

No dzeršanas uz tuklumu... tad tā tie, kas ēd visus tos š’truntus ir tikai un vienīgi tas, ka aizzēd kādu aizvainojumu. Nav svarīgi kādu tieši, bet tās arī nav salīdzināmas lietas... dzeršna ir vienā dārziņā aizēšana otrā!

citam dialogs izskatās tā itkā kādam nemitīgi sistu pa degunu, bet nekādi neatzīs, ka viedokļi ir dažādi un nebūt neviens nevienu te nesit...

Tomia 79 - 100% atbalstu teikto, bet Tu būsi nākošā, ko te nories.

Nu re, Ezīt, ierakstīji komentu, kas nav pa spalvai un uzreiz dabūji no tām ķērcošajām vārnām trūkties.

Alkaholiķim atzīt, ka viņš ir slims nemaz nav viegli.Lielākā daļa alkoholiķu vispār saka, ka viņi nav dzērāji.Kur nu vēl atzīt, ka ir slimi. Tāpēc nav taisnība tiem, kas aaka, alkoholiķi tik mierīgi dzīvo slimības aizsegā.
Atkarības ir slimības, ar kurām vispirms jācīnās pašam, tāpēc ir vajadzīgs gribasspēks. Nu padomājiet, vai ir viegli tuklam cilvēkam, kurš ir atkarīgs no negausīgas ēšanas, pieņemt lēmumu-viss, es mainīšu savus ēšanas paradumus un neēdīšu kūkas, čipsus, picas, hamburgerus, ceptus kartupeļus, krējumu, šoksolādi, nederšu kolu utt. Viņu māc bailes, nedrošiba, ko tad bez visa tā iesākšu?Alkoholiķim ir līdzīgi, ko likt vietā?Ja viņš nedzers, kā mainīsies viņa paziņu un draugu loks, ko iesākt svētku reizēs, ar ko iazpildīt savu dzīvi? Nav daudz to cilvēku, kas ir gatavi un spējīgi kardināli mainīt savu dzīvi.Tāpēc jau viņam ir vajadzīga tāda anonīmo alkoholiķu grupa, kas atbalsta un cilvēks jūt, ka nav viens.Manuprāt, tādas ir arī Latvijā.

To esmu te daudzreiz teikusi- Tu vari izglābt kaut visus pasaules alkašus, tā nebūs ne garantija, ne indulgence priekš Tevis ( vai manis ) un Taviem ( vai maniem ) tuviniekiem.

Un vēl... Ezīša didaktiski pravietisko pirksta kratīšanu lasot... uz labu vajag domāt. Uz labu tiekties. Nevis ar "ka tik kas nenotiek" pasaulē lūkoties.

Ezīt Tu mazliet iegriezi ne tajā virzienā. Tās nav salīdzināmas lietas "nesniegt palīdzību, kad lūdz" Par šo neviens nekādu atbildību nenes, bet ir kautkas cits, ja nevēlās dzērāju stutēt... var jau to darīt, ja kādam tīk cietēja loma un ir nemitīga vēlme uzklausīt kā viņš čīkst!

Kad skars, tad arī interesēsies. Ja skars. Bet tā... Cilvēks jau nav miskaste lai visu sevī bāztu.
Un ta brīnās pēc tam, ka nervi beigti, ka kuņģis streiko, ka sirds pagalam un vēl viskautkas. Pirms tēlot pasaules lāpītāju un žēlsirdīgo samarieti citiem, vispirms un galvenokārt tomēr jāpažēlo sevi. Un ja katrs tā, tad i Dieviņš žēlos.

hm, saki pasargājis, nu dzīve vēl nav galā. un neesi jau palma uz vientuļas salas...

bet ta jau gan musu sabiedrībā ir..ne mana cūka ne druva
jau reiz teicu, mans tuvs draugs Rīgā uz ielas nomira, jo neviens garam gajejs neatsaucās vinā sievas izmisīgajam lūgumam izsaukt atro palīdzību... tādi lūk ir līdz cilvēki..
man aprmet ka es ari ceļmalā gulošu eju modināt, lai nenosalst, vispirms vinš ir cilvēks, kads tas ir cits jautajums..
bet ne man vinū tiesāt.. vēl nevar zinat kas notiks ar maniem dēliem, vai mazbērniem, un tad Lai Dievs mums zēlīgs.

Par ieteikumu lasīt netā un literatūrā... te nu jāsaka kā bloga autorei- kāda velna pēc? Un par alkoholismu, un par homoseksuālismu, un par visādām izvirtībām, un par kroplībām un par visādām negācijam. Kāpēc jāinteresējas, ja Dieviņš no tā pasargājis? Ir jau tāpat gana daudz īpatņu, kas citiem ar visu šito šļuru uzbāžas.

Ezits - ceru saņemt atbildi uz sūtījumu.

Lia - tie, kas ir atzinuši savu slimību, dara kaut ko lietas labā, nevis slēpjas aiz karoga. Tie, kas turpina dzert, nav atzinuši savu slimību pirmkārt sev pašam.

mocc protams, pamata ir paša ALK lēmums, "es gribu no tā atbrīvoties, ", un tad ari tam ziedojumam ir kada jēga.. bet ja tas lēmusm mainas katru otro dienu nu tad jaapsver aks ir svarīgaks, vai nogrimt līdz vai . dzivot paralēlu dzivi