Nu nezinu kā tas ir, Bruuka.Mēs te varam teorijas apspriest, bet katrs gadījums ir individuāls.Un kā tas būtu man vai Jums, mēs uzzinātu kad tas ar mums notiktu.Bet tāpat kā bažas ka varētu kļūt par atkarīgu no zāles un tpc nemēģinu to pīpēt, tpt.ar alko.Bet arī tiem kas dzer pārmēru, vienai daļai liekas ka situāciju kontrolē, kaut paši nejūt ka tā vairs nav, jo darbā jau kolēģi bubina utt.

1 0






anksunnamuna | 01.07.2012. - 09:38:24

mūsu Raimonds Pauls, vesels bars ar gan mūsu, gan Holivudas aktieriem (kas ārstējas un to nemaz neslēpj)..
un ja tā nav slimiba tad kāpēc ir tāda nozare medicinā..un ārstus- narkologus māca mediķos..???
un es piekritu sipolam, kaut kur bija viņa komnetars, ka musu socialā vide jau mudina uz dzeršanu..
nekas nenotiek bez glāzes cilāšanas. tikai cik katram cilvekam liela noturiba pret to visu .musulmanu valstis tak tā nav..
tur alko nav kā škiras
Sitam es piekrītu.Un cik nav mācīts un pat pierunāts dzert jaunam cilvēkam, ja viņš nonācis tādā vidē, varbūt pat darbā. Vienam organisms savu mēru zin, citam nezin.

Un tam kuram mēra sajūta ir, viņam nav sevi jādisciplinē, viņam nav ar sevi jācīnas, viņš vienkārši negrib vai nespēj daudz izdzert, viņam tas vienkārši nav vajadzīgs, tas nedod nedz labas sajūtas, nedz jautrību.Tas nav viņa nopelns, tas ir iedzimts.

Vecaki alkoholiki un narkomani saboja tikai berniem bernibu

Te ir tas klupšanas akmens. Normālā ģimenē un normālā vidē dzīvojošai sievietei paiet zināms laiks, kamēr viņa atpazīst alkānu un saprot, kas notiek. Jo nav jau tādas pieredzes un tādu precedentu. Tās, kuras ar šņabdeguņošanu ir saskārušās jau agrāk, tās atkož momentā. Pa versti. Ja vien viņām ir būtiski atkost. Ja vien viņām tas traucē un pašām nav par ieradumu.

Bija man arī trīs gadus draugs, nākošos trīs aizvadīju, tiekot no viņa vaļā. Reiz paņēmu līdz uz pussolīdiem Jāņiem, dzerts tika ļoti minimāli, bet otrā rītā manā mājā odekolona pudelītes bija izdzertas.Un tad es sapratu, kas notiek...

dyna
..pa Tavu otro mineeto piemeeru, pilniigi piekriitu... un veel bildee redzems viirietis, kas neciena sievieti... ar smeeki zobos... buut vismaz nogaajis saanus maalaa... :)... domaaju, ka mees runaajam pa vienu un to pashu personu... :)

Dyna! Absolūta taisnība!
Ja sieviete... da vienalga, kaut vai vīrietis... šai pasaulē kaut mazliet ir padzīvojis un kaut ko sapratis, tad tādas lietas neredzēt ir vienkārši aklums!!! Un kur nu vēl pusmūža sievietes intuīcija!!! Tas vispār ir nenovērtējams kapitāls!

Un shinii komentaa es varbuut izteikshos ljoti riebiigi, varbuut arii kaadam tas liksies nekorekti no manas puses... nu un, lai arii taa!
Ja runaajot kaut vai par iepaziishanos saitaa, ja esmu sanjeemusi piedaavaajumu uz tikshanos ar viirieti, kura profila bilde liecina par vinja dziives stilu- visaadaa zinjaa peec skata sharmants viirietis, bet fonaa ar paarpildiitu alkohola pudelju klaastu uz galda ar jau otraas dienas dzershanas stila nekaartiibu, uz pleca uzliktas sievietes roku, kuras kjermenis protams ir nogriezts no kopeejaas bildes ainas... turpat uz shii galda paarpildiits bencjikiem pelnu trauks, truukst veel tikai marineetas siljkjes skelets ar visu asti... piedodiet un atvainojiet, tad tikai ljoti paarmisusi sieviete nav speejiiga saskatiit patieso shii viiriesha buutiibu- vinja normaali ierasto ikdienu... tad vinjam jau nu nebuutu ko briiniities, ka atbildes uz veestuli nebuus ne jeb kaadas no sievietes, kura izturas ar cienju pret sevi!
To pashu varu teikt par iepaziishanaas saitaa ievietotajaam sievieshu bildeem- visaadaa zinjaa jauka sieviete, pat skaista un nav no svara, cik vinjai sho gadu desmitu ir smaidaa... bet, ja bildes fonaa dominee neviizjiiba, netiiriiba starp lupatu kalniem un nospekjotu stenderi ap durvju rokturi... otraa bildee shii pati jaukaa buutne ir redzama pie galda ar alkohola pudeli centraa, tad uz kaadu iepaziishanos vinja ir iecereejusies un no kaada tipa viirieshiem vinja taas veestules gaida?
Manupraat, katram ir jaaizveertee savas veelmes, lai neuzrautos uz nepatiikamaam izjuutaam arii saitaa iepaziistot vienam otru.

Jā! Izņēmumi, kā zināms ir it visā!
Arī man ir zināmi cilvēki, kas spējuši no šādas vides izrauties, saraut ar to saites un dzīvot pilnvērtīgu un atbildīgu dzīvi!
Bet man neviens niestāstīs, ka zīdainis ar jau iedzimtu epilepsiju vai neattīstītām plaušām (runāju par pilnīgi reālu un konkrētu gadījumu, par alkoholiķu pēcnācējiem) dienās būs ja ne Einšteins, tad vismaz Jānis Stradiņš.

..ne vienmeer dzeereeju paariem ir tas sliktaakais materiaals... ir zinaami pietiekoshi, taadi materiaali, kam ir augstaakas izgliitiibas, savi biznesi... sava gimene un t..t... takaa ne visi ir meeraami ar vienu auklu... :)

Kas attiecas par glābējsilītēm... Tur jau tā lieta, ka tie bērniņi, kas nonāk tur, brīnumainā kārtā pārsvarā visi ir labi aprūpēti, ar tīrām drēbītēm un pat labu veselību! Tas nozīmē, ka glābējsilīti kā problēmas risinājumu ’"izvēlas", nevis antisociāli elementi un dzērāji, bet drīzāk vientuļas sievietes, kuras iespējams tajā brīdī sapratušas, varbūt arī ne līdz galam, ka bērniņu pašas izaudzināt nespēs. Tāpēc, manuprāt, tas ir labākais adopcijas materiāls!
... Kas attiecas uz totālu dzērājpāru bērniem... Tie viens otrs pat "audzina"’ (lasi kropļo!!!) tos, kā nu žvingulī saprasdami...
Un tas ģenētiskais materiāls, kas nāk no tādas vides gan ir Latvijas mentālo nākotni un nacionālo drošību apdraudošs!

šī tēma ir variants par glābējsilītēm ... žēl, ka šādās ģimenēs rodas neplānoti, negribēti un nevajadzīgi bērni . Vistrakāk ir, kad satiekas "tāds " ar "tādu " .

..ja cilvēkam būt tik daudz saprašanas... ja nemāk dzert, tad nemaz nav ko sākt...
..tā saprašana ir tikai mazai sabiedrības daļai... :)...

..nu šoreiz pa visiem 100% jāpiekrīt Versijai... taa viņš ir... pats tak veido savu vidi... :)

Dyna!
Tagad jau viss pamazām ir aizgājis un nosēdies... bet toreiz man patiesi bija vēlme uzrakstīt rakstu kādam sieviešu žurnālam, par to cik aizsargāta ir Latvijas sieviete, ja viņai jātiek vaļā no kaut kā tāda...
Par valsts un pašvaldību policijas darbu... par to, ka pārtrakojušos un pārdzērušos tēvaini aizturet var tikai uz 3 stundām... Ka viņi jau neko navarot, jo viņš vēl esot mans vīrs! Tātad, ja ir vīrs, tad var darīt visu... Pēc principa - mūsu darbs sāksies tad, kad būsiet nosista vai vismaz slimnīcā!...
Izkārpījos pateicoties tikai savu radinieku tiešam atbalstam. Māsai, brālēnam, mammas brālim... draugiem... paldies viņiem!!!
Jā arī savas mājas īrniekiem...

Zaara, pilniibaa Tev piekriitu. Izjuutas, ko lasu Tavaa komentaaraa, rada nepatiikama riebuma zosaadu uz mana kjermenja, arii es esmu izbaudiijusi savu shausmu dozu, kurai pieliku punktu, lai nepieljautu vairs nekad turpmaak ne sev, ne saviem beerniem.

Šīs diskusijas sakarā arī dažas pārdomas par līdzatkarību...
Vai varu sevi saukt par līdzatkarīgu, ja, neapšaubāmi, kādu laiku centos motivēt... virzīt un domāt par ārstēšanos... Un tas pat tādā autopilotā epizodiski tika darīts. Pēc principa - ja jau viņai vajag! Tikai man ne reizi neradās sajūta, ka tā ir viņa paša pārliecība un vēlme!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Tad nu pēc pirmās roku palaišanas dzērumā sapratu skaudri un neatgriezeniski - vai nu es savu dzīvi pārvērtīšu par elli tā turpinot, vai nu es kaut ko daru... Turklāt mana situācija bija neapskaužama, jo vajadzēja nevis mantas sakravāt un aiziet pašai, bet "palūgt aiziet"’ viņam. Jo uzskatīju un vēl tagad uzskatu, ka nevienam nav tiesību manu senču celtajā un uzbūvētajā īpašumā manu un mana bērna dzīvi pārvērst murgā...
Ko man nozīmēja šī "palūgšana’", tas tiešām ir šausmu filmas vērts sižets!!! Varbūt kādreiz izstāstāms. Lai viena otra dūdiņa, kura manu rīcību varbūt uzskatīs par cietsirdīgu un necilvēcīgu, tomēr padomā! Un lai sievietes, kas ir līdzīgā situācijā pārkāpj sev pāri, izdara neiespējamo un sakārto savu dzīvi. Jo tas ir to vērts!!!

Es varu tikai turpinaat, jaa... varbuut sameeraa aso, bet noteikti sapraatiigo, Versijas izteikto domu. Mees nevaram izveeleeties sev vecaakus, tuviniekus, beernus un ja vinjus skar kaada no atkariibaam, tas ir ljoti smags paardziivojums visai gjimenei, kuraa katrs no gjimenes locekljiem, gribot vai negribot, uznjemas sava smaguma nastu. Bet mees noteikti varam un arii driikstam izveeleeties sev partnerus atpuutai, draudziibai vai arii seksam, tieshi taa arii savus draugus. Nav draudziibas vaardaa jaatusee ar cilveeku, ar kuru kopaa kljuust neinteresanti, neatkariigi no taa, cik ilga ir bijusi shii draudziiba... nav taada pienaakuma, kaa par katru cenu atdot sevi visu un veltiit savu laiku savam draugam-alkoholikjim. Ljoti labi zinu no savas pieredzes, cik ljoti apgruutinoshas kljuust shaadas attieciibas, jo alkanam nekad nebuus gana, vinjam vajag ar vien jaunas un jaunas draudziibas apliecinaashanas izjuutas un tad tas kljuust vienkaarshi par murgu.

Atkarigajam ir savs stāsts, lidzatkarigajam - savs. Atbalsta grupa ari ir katram sava.

Zaara, Almavasara principā uzrakstīja visu ko es par to domāju. Nav ko piebilst. Arī man dzīvē sanācis būt tā saucamajai līdzatkarīgai. Pašai bija jāsameklē sevī spēki un jāizraujas no tā murga. Jāsāk dzīve no sākuma. No malas neviens nenāks un nepalīdzēs. Par to es pārliecinājos par visiem 100% ’Es te lasu un domāju, bet kā tas īsti ir dzīvē, zina tikai tas kas ir izgājis cauri tai ellei.