Es un mani draugi nākam no mazpilsētas, kur vienīgā iespēja tiem, kas cienīja sevi un sapņoja gaišus sapņus bija izrauties uz lielpilsētu. Mēs uz savas ādas izjutām ko nozīmē izdzīvot akmens džungļos, kuros tu visiem esi vienaldzīgs. Mēs iemācījamies saprast cik garšīgs ir kojās ceptais kartupelis un cik svarīga ir draudzība savā starpā. Vēlos vakaros un naktīs mēs reti gājām vienatnē un nereti zem sporta jakas ap roku aplikām ķēdi un aiz viņas ielikām nazi vai bikšu kabatā glabājām gāzes baloniņu.


Mēs iemācījāmies saprast, ka policija tā vietā, lai mūs sargātu bieži mūs uzskata par noziedniekiem. Mēs iemācījāmies saprast, ka valdībai nospļauties par mums, jo tās politika lielu daļu no mūsu vecākiem bija apsēdinājusi uz nabadzības un izdzīvošanas sliekšņa.

Vienam dzīvē paveicās mazliet vairāk nekā otram, bet tas nav svarīgākais. Svarīgākais, ka mēs nekad nepārkāpām savu goda kodeksu, nekad nepazaudējām pozitīvu skatu uz nākotni un vienmēr sapratīsim, kad mums nevajag nevienu, kas par mums rūpējas. MĒS PARŪPĒSIMIES PAR SEVI PAŠI! - We Take Care of Our Own!