Es saprotu Josich sajūtas. Es zinu, ko nozīmē dzivot tikai šodienā.
Bet es nezinu atbildi uz jautājumu - priekš kam.
Varbūt- laiks dos atbildi.

Saulīte 17- skaidrs. Izdzīvot dzīvi, iemācīties gūt gandarījumu no paša procesa.
Jautājums dzīves garumā- tas ar ir saprotams, jo nav jau iedota ’’karte’’ piedzimstot.

Mazas situācijas modelis- Tev ir Tava dzīve ko dzīvo, t.i: tavi cilvēki, bērni, vecāki utt. Un Tu jūties gandrīz apmierināta.
Un tad, Tev to visu atņem. Vai izmaina. Un Tu saproti, ka tā kā bija - nebūs vairs nekad. Izeja? Pielāgoties? Pacelt galvu, un izveidot sev citu ’’dzīvi’’, ar citiem cilvēkiem utt.? No tā radās jautājums - priekš kam.? Jo - Tu gribi savu dzīvi, kura Tev bija, ar visiem sliktumiem un labumiem. Apziņa - tās vairs nav. Kas tālāk. Tālāk var būt daudz kas:), bet- priekš kam.?

:) Aizrunājāties.
Man sanāk, ka abi runājat par ļaušanos situācijai, atstāšanu, lai tā risinas pati.
Tomias neļaušanos es saprotu, ka neļauj sev lieki stresot, neļaušanu situācijai sevi graujoši iespaidot.

josich daudzkārt (un ne tikai te) atkārtotais jautājums - priekš kam? - arī man nav licis mieru gadiem un reizēm vēl tagad mieru nedod. tas ir līdzīgs jautājumam par dzīves jēgu. un atbildēt uz tiem nav reāli. dzīvodama pamazām mācos tos vairs neuzdot. jo atbildes nav. dzīvei jēgas nav, ja ar jēgu saprotam mērķi. jēgu atrast var tikai procesā. dzīves piedzīvošanā. un tātad uz jautājumu "priekš kam?" vienīgā atbilde var būt - priekš sevis.

Nezinu, varbūt te runa iet tikai par terminoloģiskām atšķirībām, bet man tas kopā neiet : ’’neļaut ... nozīmē ļaušanos-paļaušanos’’ :-)

Jā, nav viegli visu salikt pa plauktiņiem.Redzi, neļaut situācijām, lietām, kurās neko nevaram darīt, ietekmēt dzīvi, nodarbināt prātu, nozīmē ļaušanos-paļaušanos uz -kā būs, tā būs.

Nu jau man sāk jukt :-) Ļauties neļaušanai pieļaut nepieļaušanas pieļaušanu :-)

Ar prātu

Kā notiek tā neļaušana?:)

Tā nav ļaušanās, jo neļaujam situācijām, kurās nevar neko mainīt, ietekmēt savu dzīvi, satraukt mūsu prātu.

Bet tā jau ir ļaušanās :-) Kad es ļauju, lai tas notiek. Kad es to PIEŅEMU. Nevis izliekos, ka tā nav vai mani tas neskar.

Odin, nu šim gan varu piekrist, jo pasaulē jau ir tik daudz lietu un situācijas, kurās mēs neko nevara mainīt.Tam vienkārši ir jaīet garām, jālaiž pāri, tām nevajag ļauties.

tomia79 Tieši. tā :-) Es ar rakstīto biju domājis to, ka, pieņemot dzīves negācijas un necenšoties kontrolēt to, ko es nespēju mainīt, reakcijas mainās un man nav jāmeklē glābiņš cigaretē, darbā vai alkoholā...

Dievs, kā es viņu sarotu?...

Odin, smēķēsana un citas atkarības var būt vienīgi sekas, jo ir vienkāršākā atbildes reakcija uz dzīves negācijām.

Piebildīšu, ka nav nemaz jābūt ticīgam klasiskajā izpratnē. Dieva vietā vari likt arī kaut pagalma liepu vai nu ko uzskati par Augstāko vai Radītāju.:)

Josich - ja es patiešām esmu kaut kādā situācijā nonācis līdz pilnīgai p..., tad JĀ! Tas ir paties atvieglojums un jauna brivība, kad es varu vairs necīnīties. Bet tad man ir vajadzīgs kāds, kuram es varu šo situāciju atdot. tik-tak citātā tas ir Dievs.

Odin- par to bija tēma:)
Padošanās, vai samierināšanās, vai atziņa, ka pats vairs neko... - vai ir viegli pieņemt tādu lēmumu, ka nu ir pienācis tāds brīdis.!

tik-tak :) Jā, tas ir tieši tas, ko es domāju. Šinī lūgsnā es jau ar pirmo frāzi atzīstu savu sakāvi un lūdzu Dievu man palīdzēt.

Paldies Tik tak- labi vārdi.