Atveras durvis gaisma iespīd
Tā pret spoguli atspīd
Redzamība vāja,
Ir nestabila stāja.
Ātri doma iesperās,
Atmiņas kā sāpes iedzeļās.
Pa smadzeņu šūnām maļās,
Viņas vairākās daļās dalās.
Ir liela apjoma sadalījumi,
Zinātniskie mērījumi,
Psiholoģiskie iebiedējumi.
Nepatīkamu mirkļu uzbūrums,
Rodas iekšējais izmisums,
Savas dvēseles atklājums.
Ar domām kā uguni spēlējies,
Tu esi viņām atvēries,
Kā no everesta kalna atspēries.
Nu ir brīvais kritiens,
Savdabīgs lēciens.
Īslaicīgs prāta aptumsums,
Galvā iestājās klusums.
Acu priekšā zīmējums,
Kad bijis dzīves atgadījums...