uldis-m
Uldis Bērnudārzā 1
Es nezinu kāpēc mani vecāki izdomāja mani bērnudārzā likt grupiņā pie vecākiem bērniem. Varbūt tāpēc, ka mācēju lasīt jau no 4 gadiem, bet varbūt ne viņi to lēma. Man liekās, ka tā nebija laba doma, jo pirmie divi gadi nebija nekādi spīdošie, labāk palika tikai tad, kad tiku kopā ar saviem vienaudžiem.
Tie liele bērni visi izturējās pret mani kā pret sīko. Ikdienā vienmēr man vajadzēja pierādīt savas prasmes un varēšanu lai varētu turēties bariņā, bet ne vienmēr tas izdevās. Ja neizdevās, varēja gaidīt pašu ļaunāko - kādu pazemojumu vai izsmieklu.
Mana mamma bija man nopirkusi ziemas cepuri. Siltu un mīļu. Tomēr viņa bija gana jocīga arī - tāda iegarena uz augšu, vilnaina un tumšā krāsā. Pats tagad skatos bērnības bildēs, mazliet pasmaidu, jo redzu tādu kā mazu rūķi. Tomēr bērnudārza grupiņas vecākajiem puišiem es nebiju rūķis, viņi mani bija iesaukuši par ’gruzīnu’. Laikam jau mazam latviešu zēnam ir jājūtās pārākam par ’gruzīnu’. Neliels grūdiens no vienas puses, grūdiens no otras puses, ass un spēcīgs grūdiens no priekšpuses un es pēkšņi atmuguriski iegkrītu cietā sniega kupenā.
Es guļu un atveru acis. Visi stāv apkārt un skatās. Gan puikas, gan meitenes. Laikam viņiem visiem ir baigi interesanti. Šovs! Izrāde! Nē stulbeņi, es nespēlēšu šo lomu, pie sevis domādams es ceļos augšā un atļauju nevienam neprasījis mudīgi aizeju prom ...
Tie liele bērni visi izturējās pret mani kā pret sīko. Ikdienā vienmēr man vajadzēja pierādīt savas prasmes un varēšanu lai varētu turēties bariņā, bet ne vienmēr tas izdevās. Ja neizdevās, varēja gaidīt pašu ļaunāko - kādu pazemojumu vai izsmieklu.
Mana mamma bija man nopirkusi ziemas cepuri. Siltu un mīļu. Tomēr viņa bija gana jocīga arī - tāda iegarena uz augšu, vilnaina un tumšā krāsā. Pats tagad skatos bērnības bildēs, mazliet pasmaidu, jo redzu tādu kā mazu rūķi. Tomēr bērnudārza grupiņas vecākajiem puišiem es nebiju rūķis, viņi mani bija iesaukuši par ’gruzīnu’. Laikam jau mazam latviešu zēnam ir jājūtās pārākam par ’gruzīnu’. Neliels grūdiens no vienas puses, grūdiens no otras puses, ass un spēcīgs grūdiens no priekšpuses un es pēkšņi atmuguriski iegkrītu cietā sniega kupenā.
Es guļu un atveru acis. Visi stāv apkārt un skatās. Gan puikas, gan meitenes. Laikam viņiem visiem ir baigi interesanti. Šovs! Izrāde! Nē stulbeņi, es nespēlēšu šo lomu, pie sevis domādams es ceļos augšā un atļauju nevienam neprasījis mudīgi aizeju prom ...
Published by: uldis-m
Published: 14/03/2012 14:26
Viewed 1609 times
Comments: 8
Published: 14/03/2012 14:26
Viewed 1609 times
Comments: 8
2 people like this blog
uldis-m
| 17/03/2012 11:24
tā kā man nav nedz ģimenes, nedz bērnu, neņemos neko spriest par audzināšanas metodēm. Bet tā pārdomājot junona2 un ezitis rakstīto, te tomēr ir redzamas divas atšķirīgas pieejas.
Viena māca aklimatizēties un pielāgoties apkārtesošajai, ne pārāk gaišajai, pasaulei pēc iespējas elastīgākā veidā un tā rezultātā atsevišķas morāles vērtības var tikt upurētas personīgas labsajūtas un drošības vārdā.
Otra ir vairāk ideālistiska. Šķiet tā māca saprast, ka apkārtējā pasaule, visā savā nesmukumā, ir ietekmējama un maināma uz gaišo pusi un to var paveikt tikai tāds, kura morāles vērtīas ir nelokāmas; tāds, kurš būs gatavs upurēt personīgo labsajūtu un drošību gaišākas pasaules vārdā.
Vienu tikai varu pateikt, ja man kādreiz būs bērni, un būs divi bērnudārzi - vienā būs daudz junonieši (junona2 mazbērnu, mazmaz bērnu), bet otrā daudz ezīšu (ezitis mazbērnu, mazmazbērnu), tad es tomēr savējos gribēšu sūtīt pie ezīšiem ... šķiet viņi būs mazāk asi :D
Viena māca aklimatizēties un pielāgoties apkārtesošajai, ne pārāk gaišajai, pasaulei pēc iespējas elastīgākā veidā un tā rezultātā atsevišķas morāles vērtības var tikt upurētas personīgas labsajūtas un drošības vārdā.
Otra ir vairāk ideālistiska. Šķiet tā māca saprast, ka apkārtējā pasaule, visā savā nesmukumā, ir ietekmējama un maināma uz gaišo pusi un to var paveikt tikai tāds, kura morāles vērtīas ir nelokāmas; tāds, kurš būs gatavs upurēt personīgo labsajūtu un drošību gaišākas pasaules vārdā.
Vienu tikai varu pateikt, ja man kādreiz būs bērni, un būs divi bērnudārzi - vienā būs daudz junonieši (junona2 mazbērnu, mazmaz bērnu), bet otrā daudz ezīšu (ezitis mazbērnu, mazmazbērnu), tad es tomēr savējos gribēšu sūtīt pie ezīšiem ... šķiet viņi būs mazāk asi :D
ezits
| 17/03/2012 09:45
runa nav par to ko vjadzēja vai nevajadzeja darit, runa ir par to, ka bērni ir savu vecāku spogulis, ko redz daram tos to dara pakaļ.
neviens nepiedzimst neželīgs, tāds top... un bara sindroms ir sērga, vēl lielaka serga ir audzinataju vienaldziba un ari skolotāju par notiekošo.
es Ingūnu Ebeli labprāt iepļaukatu.. tik dumju cilvēku otru nespeju iedomaties..
kādreiz bērniem bija ari pienakumi, tagad oir palikušas vairs tikai tiesibas un ne jau macīties un cienit vecakus, bet darit visadas muļķibas un nejedzibas, tak skolotajam, vairs nav nekadu tiesibu.. aizradit, pamacit vai citadi ietekmet..
es nerunaju par klaju vardarbibu, ari atas nav pieņemems, kadreiz bij kau tkada vismas vienlidziba, ari tam skolotajam bij kur tverties pec glabiņa, tagad skoals gaitani 5 sparda vienu un skolotaja ieraujas sturiti, jo vināi nav tiesibu kadam no tiek varmākam ko teikt vai aizradit..
tad kada jega tai skolai vai BD, tad ari nevajag prasit atbildību no tā skolotaja
ES NEESMU SKOLOTĀJA!!
es esmu mamma kura ieejot skola ieraudzija šo vardarbibas ainu un iejaucos, par ko pectam nonacu bāreņtieša.. jo atļavos aizradit ne savam bērnam lai ari aizstavot citu ne savu bērnu...
vēl šodien nesaprotu jēgu...
neviens nepiedzimst neželīgs, tāds top... un bara sindroms ir sērga, vēl lielaka serga ir audzinataju vienaldziba un ari skolotāju par notiekošo.
es Ingūnu Ebeli labprāt iepļaukatu.. tik dumju cilvēku otru nespeju iedomaties..
kādreiz bērniem bija ari pienakumi, tagad oir palikušas vairs tikai tiesibas un ne jau macīties un cienit vecakus, bet darit visadas muļķibas un nejedzibas, tak skolotajam, vairs nav nekadu tiesibu.. aizradit, pamacit vai citadi ietekmet..
es nerunaju par klaju vardarbibu, ari atas nav pieņemems, kadreiz bij kau tkada vismas vienlidziba, ari tam skolotajam bij kur tverties pec glabiņa, tagad skoals gaitani 5 sparda vienu un skolotaja ieraujas sturiti, jo vināi nav tiesibu kadam no tiek varmākam ko teikt vai aizradit..
tad kada jega tai skolai vai BD, tad ari nevajag prasit atbildību no tā skolotaja
ES NEESMU SKOLOTĀJA!!
es esmu mamma kura ieejot skola ieraudzija šo vardarbibas ainu un iejaucos, par ko pectam nonacu bāreņtieša.. jo atļavos aizradit ne savam bērnam lai ari aizstavot citu ne savu bērnu...
vēl šodien nesaprotu jēgu...
draivere
| 17/03/2012 09:39
Uldi vajadzēja pārstāt lasīt savos četros gados un ātri tiktu atpakaļ pie savējiem . Steidzies lēnām :)
junona2
| 15/03/2012 16:35
Uldi, man ir mazmeita un iespējams tu neticēsi, bet es viņai esmu teikusi šādus vārdus, jo arī viņa ir gājusi bernudārzā un arī viņai tur ir sanācis sakauties, kaut gan viņa pati šad tad ir kādu piekāvusi :) Piemēram, viņa bija sakāvusies (piekāvusi) vienu puišeli, kad es jautāju, kapēc viņa to darīja, atbilde bija sekojoša: viņš tīšām samina vabolīti, bet tu man teici, ka ikviena dzīva radībiņa grib dzīvot. No pedagoģiskā viedokļa jau laikam nepareizi, bet es viņu uzslavēju, protams, piebilstot, ka ar kaušanos gan tādas lietas nevajadzētu risināt. Man ir divi dēli un viņiem bērnībā bija gan zilas acis, gan asiņaini deguni un ceļgali, kā jau visiem normāliem puikām. Viņi ir iemācījušies par sevi pastāvēt gan fiziski, gan garīgi, un tas ir mans un mana vīra nopelns, jo mēs viņus tā arī mācījām, ka dzīve nav vates bumbiņa, kurā var ievīstīties, dzīvē nāk priekšā viss kas un ir jābūt tam gatavam. Ne mirkli neesmu nožēlojusi savu audzināšanu, un nekādi monstri un bandīti man nav izauguši, bet dēli, jau pieauguši vīri būdami, ir teikuši paldies par to, ka nemācīju viņus dzīvi uztvert ar rozā brillēm :)
uldis-m
| 15/03/2012 10:37
junona2
nav jau tā ka kāds to visu baigi sevī nēsā un n-tās reizes atceras. Vienkārši kāpēc blogā neparunāties par kaut ko tādu par ko nekad nav īpaši runāts tradicionāla bla bla bla vietā? :)
Vispār man skatoties uz jūsu bildi ir grūti iedomāties kā jūs savam mazbērnam ar uzsistu zilu aci sakat ’’bērniņ nekreņķējies, tas ir normāli, tā vienkārši notiek’’ ... bet jūsu vārdus man apšaubīt nav iemesla, tāpēc es vēl nedaudz pacentīšos un savā iztēlē izveidošu šādu jūsu imidžu :)
nav jau tā ka kāds to visu baigi sevī nēsā un n-tās reizes atceras. Vienkārši kāpēc blogā neparunāties par kaut ko tādu par ko nekad nav īpaši runāts tradicionāla bla bla bla vietā? :)
Vispār man skatoties uz jūsu bildi ir grūti iedomāties kā jūs savam mazbērnam ar uzsistu zilu aci sakat ’’bērniņ nekreņķējies, tas ir normāli, tā vienkārši notiek’’ ... bet jūsu vārdus man apšaubīt nav iemesla, tāpēc es vēl nedaudz pacentīšos un savā iztēlē izveidošu šādu jūsu imidžu :)
pecukins01
| 15/03/2012 09:49
Man gan bernudarzs asocejas ka jauks-bij milas audzinatajas, daudz interesantu nodarbibu un pat macija anglu valodu! Kad aizgaju skola man sakums anglu valodas macisana nebij interesants, jo to visu jau zinaju. Bet man ne tas labakas atminas palikusas par to saucamo, pionieru nometni, tur gan man ielika pie jaunakas grupinas, nu es skaitijos liela-gaju 4.klase un biju nelaimiga. Jo attieksme pret berniem bij ka bernu darza, jurinaa driksteja iet tikai lidz potitem[bet es jau maceju labi peldet!] un teritorija driksteja staigat tikai apkart budinai, nu ka jau bija bernudarzos. Mani vienaudzi vakaros gaja uz kinciku, man bij jatuse apkart budinai... Nepagaja pat nedela raudaju mammai, man te nepatik nem mani aara, mamma saka-pacieties paris nedelas, jo vina brauca uz Krimu atpusties. Hm, bet man raksturins, pec paris dienam vesa miera iekapju Pumpuros vilciena un pie vecasmammas prom! Dzivoju mierigi, bet nometne mani mekle pa visam malam, bij jau domajusi ka busu noslikusi... Nu ta bij mana pirma un pedeja reize tada iestade, secinajums-nedrikst bernam piespiest darit to kas vinam nepatik, ir jaieklausas ari vina, vina velmes...
ezits
| 15/03/2012 09:29
tas nav normāli! jautājums, kur bērnos rodas tik daudz neželības jau bernībā kadu apsmiet.. vai tik tas nenak no ģimenes.?
es saviem bērniem no mazotnes mācu to nedarīt un ja skolā kas tāds notiek nepiedalīties, bet palīdzet tam kuru apsmej...
ja baram stājas pretī kaut tikai divi, tas jau ir pretspars.. kuru bars neiztur.. pietiek ja tikai 2... !
es saviem bērniem no mazotnes mācu to nedarīt un ja skolā kas tāds notiek nepiedalīties, bet palīdzet tam kuru apsmej...
ja baram stājas pretī kaut tikai divi, tas jau ir pretspars.. kuru bars neiztur.. pietiek ja tikai 2... !
junona2
| 14/03/2012 19:37
Bez līdzīgām situācijām nav izaudzis neviens bērns. Tas ir normāli, tā vienkārši notiek. Nez vai ir vērts to tik briesmīgi nēsāt sevī un atcerēties ilgus gadus.
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information
© Tauta.lv 2024
Contacts |Advertise |Terms of Service |Privacy Policy |Download our app