Romantisks domas lidojums par jūtām... kas ir vecas kā pasaule un neizdibināmas kā visums.

Mīlestība... tu esi kā viendienītis,
Kas piedzimst ar saules lēktu,
Lai nomirtu ar saules rietu.
Kā lai tu saproti kas ir nakts.
Tev ir dota viena vienīga diena,
Viena diena kas mūžībā sniedzas
Un likteni saķer aiz astes.
Viena nebeidzama diena,
Kas paceļas debesīs un apēd sauli kā augli.
Viena nebeidzama diena,
Kas iekrīt okeānā un izdzer to sausu kā kausu.
Tu piedzimsti kā brīnums
No acu skata, no nopūtas, no neizteikta vārda.
Tu piedzimsti un meties trakulīgā,
Galvu reibinošā dzīves dejā.
Kad tu dejo visa pasaule dejo tev līdz.
Tavos matos saule spēlējās,
Pie tavām kājām vējš pieglaužās
Un uz tavām skropstām taureņi nolaižās.
Kad tu smaidi visa pasaule tev uzsmaida.
Ziedi sāk krāšņāk ziedēt,
Zāle tvanīgāk smaržot
Un vējš pēc viršu medus garšot.
Tu dejo un smej un tev ir vienalga,
Kaut arī tu zini ka mūžs tev ir īss.
Tu dejo un smej un nav bailes tev mirt
Un tumšā naktī kā nebūtībā grimt,
Jo tava dzīve ir diena,
Viena vienīga diena kas mūžībā sniedzas...
Kā lai tu saproti kas ir nakts.