Log in
Menu
Advertise
inguciite

Mīļi un sirsnīgi...

mana vakardiena atnāca šodien
rozā flaneļa naktskreklā,
sunīšu čībām kājās,
apbērta ziedputekšņiem no tuvējās pieneņu pļavas
un bērzu plaukstošām skarām

viņai tik siltas, glāsmainas plaukstas,
kā svētavots būtu tās noglāstījis,
un laukirbe atstājusi mazliet no gaišākām dūnām
uz pirkstu galiem un delnām

arī soļi tik viegli, līdzīgi vējam,
pārslīdošam no slidkalniņiem uz zemes,
visi parasto mirkļu celmi gājuši projām
sev vien zināmo sakņu ceļos,
uz neatgriešanos stāstot
pelnrušķītēm un prinčiem

es vēlos būt īsta,
nepārvērsties, līdzko šodiena iespēlēs ermoņikas
un pietrūks malka bērnības mēness,
ko iedzert glāžainos ceļos pirms apžilbšanas un ausmas

bail, ka nogulēšu jau atkal
un sapnis nepamodīsies pirmais,
vakarpienenes paliks noziedējušas un neatvērsies,
un mākoņi, pārpilni izelpām,
pārlīs pār mani,
pat nenojaušot, kur esmu

pārnes mani netaisnīgumiem pāri,
ja vakardiena vēl nenāk

es meklēju dzīvi -
tādu, kāda tā bija senāk

(c) Agnese Līcīte, 2011[/font]
Published by: inguciite
Published: 21/10/2011 20:29
Viewed 1648 times
Comments: 0
1 people like this blog
Comments (0)
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information