Vai arī jums tā mēdz būt, ka dvēsele pēķšņi jūt slāpes pēc kaut kā skaista, harmoniska, darba skrējienā par viņu piemirstam reizēm un tad, kad apstājamies, tā klusi čukst ausī, es esmu šeit pavisma klusītiņām un mēs to sadzirdam un mums ir tik labi, ka tā mums ir, un tad nu abas meklējam kaut ko, kas iepriecinātu mūs abas, mazs brīdid atelpai, mazs brīdis skaistumam, mazs brīdis sevis sakārtošanai un atkal jau skrienam tālāk tikai jau drošāki, mīļāki un laimīgāki un šodien man gribas padalīties ar jums ar savam izjūtam, varbūt tās liks arī jums apstāties un pasmaidīt, Jauku jums šo brīdi
http://www.youtube.com/watch?v=klm-WAJmHHQ&feature=player_embedded