Bet rokām nav miera - Viņas pie krekla Pogām sniedzās Un jau es jūtu Ķermeņa karsto elpu, Kas kā karsta lava Liek manām asinīm tecēt Arvien ātrāk un ātrāk...
Bet Tavas rokas mani stāj Un lūpas klusi nočukst: Nesteidzies, mums laika daudz... Es pamirstu un saprotu, Ka stāvēt klusi un mierīgi, Nav man spēkos, Bet gribās jau Tev klausīt... Un cīnos es pati ar sevi... Un uzvaru...
Publicēja: lams
Datums: 12/04/2010 17:26
Lasīts 1646 reizes
Komentāri: 2
0 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (2)
lams
| 12/04/2010 22:19
Bet paklausot gandarījums ir lielāks...
sirsnina-3
| 12/04/2010 22:15
Ja šoreiz viņam paklausīsi, tā būs vienmēr...
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas