Ļaujies, lai rudens rudeņo Tevī,
Un lapu mežgīnes dvēseli auž,
Ļaujies, lai smalkie dzīpari savijas
Sirds pinumā košā
Un apkārt zelta lapkritis plaukst.
Un neskumsti pārāk,
Ja kādreiz kāds zelta pavediens trūkst,
Ir jāmācās rudeņos pašam
Ar vasaras lūpām lietus asaras dzēst.

Jauku, rudenīgu, bet saulainu noskaņu!