Mīlestība nemēdz būt nelaimīga - nelaimīgs ir egoisms!

Nu ja, ja mīli, tad arī esi laimīgs. Ziepes sākas, kad sagribi, lai tevi mīl tā kā esi izdomājis kā vajadzētu to darīt. Un tad jau arī var sākt visu novelt uz nelaimīgu mīlestību.

nekad neesmu tiecies pēc nekā tik stulba kā divu "pusīšu" savienošanās vienā :) ..esmu tiecies pēc laimes sajūtas, ko man dod sievietes tuvums, bet ne jau tāpēc man jāsaplūst ar to, kas es neesmu :) ..ābola pusītes sader kopā, bet ābols no tā atpakaļ nesanāk.. ir tuvība, bet saplūšana lai paliek upēm un tantristiem :)

Saņēmu dažādus komentus: „Labi pateici!!! Tik tas laiks dažreiz velkas..”
„... bet laika nav... un nepārtraukti atdodot no sevis,cerībā,ka būs,būs... beidzot būs... -tu attopies,ka esi tukša... Tāda ir tā realitāte! Skumji.”
Ak die’s, kā dažbrīd izdodās mīlestību nonivelēt līdz tikai divu pretēju dzimumu attiecību stāvoklim... Protams, saprotams, ka jebkura dzīva cilvēciska būtne tiecas uz divu pusīšu savienošanos vienā, taču gadās dažādi... vai tāpēc uzskatīsim, ka esam palikuši bez mīlestības ????

Ja mēs spējam mīlēt, arī mūs spēs mīlēt. Tas ir tikai laika jautājums !

Es atkal neesmu lietas kursā... sakiet kāda tad ir mīlestības definīcija?

tādai definīcijai kā tēmas pieteikumā nav nekādas nozīmes, jo mēs nevaram sevi nodalīt no apstākļiem :) ..tāda pozitīva mīlestība ir kā jauns BMW bez motora uz neapdzīvotas salas ... - tik un tā zaru būdā būs mājīgāk :)

Laikam prātam grūti pavēlēt. Tad sēdi, mokies un gaidi, kad laiks dzēsīs jūtas..

> jauka2008- zinu, zinu, vai nu kādam dzīve vadīta tikai pastāvīgas pretmīlas jūtās... Tāpēc mums ir dota tā lielā iespēja pašiem lemt- mocīties, sāpināties vai tomēr izvēlēties ko citu ! Protams, ka dievs ne velti radīja divus- sievieti un vīrieti un mēs visu savu dzīvi tiecamies atrast to īsto otro= otro savu pusīti !

>esija- manuprāt, visnozīmīgākais ir tad, ja divi cilvēki mīl viens otru. Protams, ka mīlestība ir brīnišķigas jūtas, bet ir brīži, kad liekas - varbūt labāk būtu nemīlēt, lai tā nesāpētu...

ir.. tās jau ir tās pavadošās jūtas..

>jauka2008- kas personīgi, tavprāt, ir nozīmīgāks "tevi mīl" vai "tu mīli" ? Manā uztverē cilvēks, kas nav izbaudījis mīlas varu (mīlējis) ir dzīvē šo to zaudējis...

Un ja mīlestību pavada sāpes, vilšanās un nodevība??? Ko tad??? Vai tad ja sāp, tā nav mīlestība?

> kurmite5- labi teikts !

aizdomājos.. taisnība gan.. vārdiņu <mīlestība> vienmēr pavada otrs vārdiņš.. <laimīga, pēkšņa, mūžīga, utt>..tas tapat kā ar acīm. Acs pati par sevi jau tāds bumbulītis vien ir, bet kopā ar skropstām, vaigiem raud un smejas, pavedina mīlestibu uz visām pusēm...