ne katrs zin ,kas viņam snauž zemapziņā,tas nemaz nav tik populāri izzināt sevi dziļumā.un ne vienmēr ir tā,ka izskatās no malas .

Ube, tev taisnība, ka cilvēks var būt laimīgs arī nezinot, ko vēlas. Tad, ja viņu neuztrauc un apmierina šis stāvoklis. Taču, ja viņš ar savu patreizējo dzīves piepildījumu nav apmierināts un nikni šaudās kā līdaka starp ūdenszālēm,-tātad nav laimīgs.
Par to melošanu vēlreiz. Ja zemapziņā snauž vienas vēlmes, bet apzināti tiek īstenotas citas prioritātes, tad tā jau ir melošana sev.

Es kā brūka joprojām neizprotu piepaceltos vārdus - nemelot sev. Man mamma mācīja nekad nemelot, ko arī cenšos ievērot. Melot sev - kā to var vispār dabūt gatavu. Krasula mazliet izskaidro, bet joprojām jautājums - kāpēc domājat ka cilvēks kas nezin īsti ko vēlas ir nelaimīgs? Cilvēks dzīvo varbūt tikai šodienai un ir pavisam laimīgs. (domājamais gabals man šodien būs). :))))

Tas varbūt ir tā, ka cilvēks neapzinās, ko īsti viņš vēlas. Savu dzīvi viņš pakļauj kaut kādām sabiedrības izvirzītām normām, priekšstatiem. Vai arī baidās realizēt savus sapņus, jo tā taču nav pieņemts, ko citi teiks utt. Rezultātā laimes izjūta izpaliek.

Es pat nesaprotu, kaa tas ir sev melot... ? Es saprotu, ka dziivee meedz buut taa, ka ja citam samelosi, kaut kaadu labumu guusi, vai no nepatikšanaam izmuksi. Ja melo, tad lai vismaz tam ir kaada jeega, nevis taa muldeešanas peec. Bet kaada jeega var buut melot sev, pastaastiet luudzu kaads!

galvenais... nemelot sev :)) , BET JA MELO, TAD NENOTICĒT :))

>wieks
tieši tajā briidii visdriizak sāksies lērums problēmu ... ja dziivo melu zemē, tad nav ko pravieti spēlēt! Apēdīs! ..un kamēr tevi ēdīs, laimiigs nejutīsies :)

ceļš uz laimi sākās ar to brīdi, kad cilvēks pārstāj melot sev un citiem...

ir veel taads jeedziens, kā izvairiities no nelaimes... tas nav tas pats , kas mukt.. dziities peec laimes noziimee buut procesaa un par to arii fanot, ka dzenies kaukur.. jo laimes sajuuta ir iisa , bet dziišanās ir gara.. daudzi izvirza sev jaunus un jaunus meerkjus, kur dziities, bet taa arii nespeej izgaršot to, kas jau vinjiem ir ...

Ir jau melanholiķi un holeeriķi, tie varbuut biežaak muuk no nelaimes. Bet sangviniķi gan dzenas peec laimes. Bet flegmaatiķiem taapat labi, viņi laikam nedzenas viņi laimi sagaida, kad pati atnaaks.

Ir jau melanholiķi un holeeriķi, tie varbuut biežaak muuk no nelaimes. Bet sangvini

Laime ir nelaimes prombūtne (no sieviešu žurnāla).

Nu un kas ir laime???Mēs taču nevaram to salīdzināt ar kādu agregātstāvokli,jo tā ir tikai sajūta... Pie tam,katram sava.Viens ir laimīgs savā gimenē,otrs darbā,trešais vienkārši pastaigājoties un elpojot dzestru un svaigu gaisu,ceturtais vēl no kaut kā cita... Laime... laimīgs... Tie ir tik subjektīvi jēdzieni...

stulbi izveersta teema, odnako :( ..patiesiibaa visu cilveeku motiivs ir vairiities no buut nelaimiigiem !! tas ir primaarais... un tikai peec tam var runaat par veelmi buut laimiigiem :) .. ja atceros kaut savu pagaatni, tad loti daudz piemeeru, kad riikojos , lai justos labi, jo negribeeju justies slikti... nereti mees riikojamies , lai justos veel labaak, kaa jau ir,,,Jo..muusu staavoklis tagadnee liek mums justies slikti, ja saakam izteeloties veel labaaku dziivi :))

Tie kuri pakarās noteikti sasniedz mērķi:))