Peec austrumu ticeejuma- ne nu peedeejo reizi dziivojam, kas to lai zin, kam taa taisniiba.

Kas to teica par sešpēdu bedri - var tak ari jūrā noslīkt, un neviens neatradīs :>)
Bet par dzīvošanu labs teiciene:
Plāno dzīvi tā, it kā tu dzīvotu mūžigi, bet dzīvo to tā, it kā tā būtu pēdējā diena :>):>)

Vot vtom ta i vopros ... !:))

Nevajag par to bedri domaat, domaasim par dziivi.

Un ja nu tai sešpēdu bedrē ar nemaz nav tik slikti????:))) :))) Mēs taču neviens to nezinām...

Un kāda tam visam nozīme - nu bija interesanti /ir/..teju teju tāpat sešpēdu bedrē guldīs !?

Man mamma vienmeer paarmeta-Tu dziivo šodienai, par riitdienu nemaz nedomaa.Taa jau gluži nebija, ka nedomaaju par riitdienu, bet šodienu baudiit uz pilnu klapi vienmeer patika, tikai nu ne vienmeer izdevaas, bet vismaz esmu centusiess.

Tas kas būs, to mēs nezinam, bet forši ir tad, ja tu vari savu dzīvi interesantu padarīt šodien, tikai daudzi grib dzīvot rītdienā - "es tagad piecietīšu, bet rīt, tad gan būs forši"
Un ar stāvēšanu gan nav nekāda sakara, tas ne atnākt, ne aiziet netraucē

Nu, ja skataas no taa viedokļa- kad vieglaak dziivot un kad nekas vairs nebuus jaadara, tad jau dzive nekad neliekas pietiekami skaista. Bet, ja nemaz negribas, lai nekas nav jaadara, ja paskatas no cita skatu punkta... , katraa vecumaa savas interesantas nodarbes, velmes. Jauniibaa man bija taada nemiera sajuuta-tik daudz jaadabon, jaapaspeej, jaasasniedz, bet tik leeni viss iet uz priekšu, tagad šiis steigas nav , un tik daudz kas ir un veel buus, un tas ir tik forši...

Mjā, par tēta tekstu riktīgi sasmējos :DDD Visa bēda orgānā, izrādās :)))

Neko necerēju-nesapņoju-tikko sāka celties orgāns-sapratu-viss -tālak sāksies vienas vienīgas ligas ... un ar nožēlu noskatijos kā bērnība sakravā mantiņas-un mīļi uzmaidot -aiziet !

... tāpēc negaidīsim uz kaut ko, ... jo tas var nepienākt. Dzīvosim tagat!

Bērnība ir interesanta, ja skaties retrospektīvi. Visi bērni tak cer... ui, kad es izaugšu liels, tad gan...
Bet tas jau tā visu laiku. Ej skolā un domā, eh kas tiem pieaugušajiem nekaiš - mājas darbu nav, atzīmes skolā neliek.
Pabeidzis skolu, domā - OK, iestāšos augstskolā - tur tak atzīmes neliks, un pie tāfeles nesauks. Pēs pāris exāmenu sesijām domā, uh, dabūšu diplomu, tad tik varēšu brīvi justies.
Bet atkal nekā - darbs, rūpes par ģimeni, cerībano jauna... vot, kad bērni izaugs, tad gan... utt.
Līdz, darba dzīvei uz galu dodoties, nu, aiziešu pensijā, tad tik varēšu neko nedarīt... jā, bet aizgājušie no darba bieži vien sev šai brīvē neatrod un... :(

Nu jā..piedod-biju domājis,ja viss štokos tai bērnība,nekas labāks nevar būt !

teeti, tev laikam bijusi sevišķi saulaina beerniiba.Beerniibai ir savs skaistums, bet man beerniiba tai pašaa laikaa bija smaga, biju beerns no nelabveeliigaas ģimenes.

neko Tu nesaproti -Tu vienkārši vairs neatceries ! Pēc bērnības visa pārējā dzīve ir guiņa!

jā, jā viedi vārdi... :)