dino, man arii nesanaak, bet cenšos.

Brūkas doma par to atkarību- to laikam saprot tikai tie, kas ir pa sienām staigājuši, kā seksu gribās :D

bet labi par tēmu... man vislabāk patika bērnība,kad pašam ne par ko nevajadzēja domāt...

un atmiņas... es mazs un niķīgs puišelis omei līdzi govi govi slaukt... ap gadiem 3... 4... uz turieni eju savām kājām,varbūt drusku panes... bet atpakal ome ar spaini un es niķojos... nes mani nes... un ja ne ..tad krītu gar zemi un brēcu ... un tā bieži,kaimiņi domā ko tam nabaga bērnam dara,kliedz kā traks pa visu pagastu...
ome pažēlojas tēvam,nu nevaru tikt galā ar to puiku,bet likt nav kur... tēvs,vai tad tu nezini ko vajag darīt,paņem bērza žagaru un kad nokrīt pa biksēm..ome,es nevarēsu... nu tad sagatavo man un aizliec aiz krāns lai stāv ,tā tēvs...
nu un kad man atkal ko nedeva vai neļāva... atkal jau istabā tēva klātbūtne metos gar zemi... spirināju kājas un visādi izrādiju dodiet man to ko es gribu... un tad tēvs paņēma zagariņu un man pa dibenu... un kā ome atceras no tās reizes vairs tādas ligas mani nepiemeklēja... bet ... arī tagad šad tad atceros vecos niķus ,mazliet savādāk gan...

nomierinājāt :) ,bet laikam pēc šitās atklāsmes par tiem zobiem man rādijās sapnis... zobs kustas... tikko ar sviedriem klāts pamodos ,bet zobs par laimi stabils...

Bruuka... es esmu augšpēdus ... "Dzimumdziņa ir kaa jebkura atkariiba, ja tiec no viņas vaļaa, esi briivs... ’’ kad skatijos Tavas bildes man tā nelikās... faktiski es ari gribu sasniegt tādu stāvokli,bet nesanāk...

Man gan nepatīk novecot. Jo - ar katru gadu tagad piekūstu arvien ātrāk, pļāpāju ar vien vairāk... Nē, nē. Gudrāka varbūt esmu kļuvusi, bet gudrība jau nedara laimīgu. Tas tāds pašapmāns.

Un proteezes bieži vien ir skaistaakas par dabas dotajoem zobiem- taatad atkal-katraa neveiksmee sava veiksme, pierodiet tikai to pamekleet...

Bet zobu vietā Dino iegādāsies skaistas protēzes...

Bet beerniibaa, taču tev nebija svariigi, vai tev staav vai nestaa, redzeeji tik daudz ko interesantu apkaart un prieciigu, aizrautiigu... Dzimumdziņa ir kaa jebkura atkariiba, ja tiec no viņas vaļaa, esi briivs...

man visu nakti neļāva gulēt šitā doma... kā ,cilvēkam var būt harmonija,ja viņam ! nav zobu !! un vēl varbūt nestāv arī!!! Es to uztvertu ka traģēdiju nevis harmoniju !

katras tēmas turpinājums ir paredzams -ak mēs muļķīši !:)))

piekrītu Katjushai...
Ja cilvēks katrā savas dzīves vecuma posmā pārdzīvoja to, ko tieši vēlējās tad un tad <izbaudīt>, viss kārtībā... Kā krievu dziesmā: Dabai nav slikti laika apstākļi, jebkurš laiks ir svētība, un katru gadalaiku jāpieņem ar pateicību...

Ja reiz cilveekaa ienaak dveeseles harmonija, tad taa nevaicaa, cik cilveekam gadu,un cik vinjam zobu.

ja, es te tā klusi visiem piebalsoju - katri nākamie gadi sajūtu ziņā ir aizvien jaukāki. kad atceros to stulbo zosi, kāda biju 18 gados, Dievs pasarg! :) bet izskatījos gan vislabāk, kad man bija 38-40. kaut arī tagad diskomforta nav. krunciņas uzņemu ar ziņkārību un labvēlību. pētu savas un atceros omes mūžīgi smaidīgās. viņai piestāvēja, kāpēc lai man būtu savādāk.

Es piemeeram priecaajos, ka ,man seksu arvien retaak gribas, beidzot vismaz saaku domaat arii par ko citu un paveras jauni apvaarkšņi...

Bruuka,nu tam gan piekrītu!!!

Nu lai ciinaas,man nekas nav pretii, bet doma bija taada- katraa neveiksmee sava veiksme, tikai vajag pamekleet.

Bruuka,tagad tak visādas viagras izdomātas,tā kā teetim vēl ilgi ar tām skumjām būs iespējas cīnīties... :)))

estragon,... ko... ?!

<bruuka> ... !!!!!!!!!!!!:>):>:):>):>):>)

teetis te rakstiija, ka kaa saaka orgaans celties, taa saakaas skumjas. Bet vajag domaat taa, ka kautkad viņš atkal necelsies un tad saaksies atkal foršaa dziive kaa beerniibaa, bez skumjaam.