Lūk, kā man tas bija pirmo reizi. Es guļu uz muguras un muskuļi ir saspringuši. Es izmisīgi cenšos kaut ko izdomāt, lai novirzītu viņas uzmanību, bet viņa, nešauboties tuvojas man. Viņa prasa, vai es nebaidos, bet es drosmīgi grozu galvu, ka ne...

Viņai ir liela pieredze, bet pirmo reizi viņas roka ir trāpījis pareizā vietā. Viņa ir tik dziļi un es trīcu; mans ķermenis ir sasprindzis, bet viņa ir maiga, kā jau solījusi. Viņa skatās man acīs un lūdz uzticēties – viņa to ir darījusi jau daudzas reizes iepriekš. Viņas aukstais smaids mani atbrīvo un es ļaujos. Es lūdzu viņaai pasteigties, bet viņa kavējas, lai sagādātu man pēc iespējas mazākas sāpes.

Kad viņa uzspiež stiprāk un, es jūtu, kā mani audi atkāpjas, dodot ceļu. Viņa norūpējies veras manī un jautā, vai man nav sāpīgi. Es, ar asarām acīs kratu ar galvu, lai turpina... Viņa uzsāk prasmīgi pārvietoties virs manis, bet esmu pārāk pārbijies, lai spētu sajust viņu.

Pēc dažiem šausmīgiem momentiem es sajūtu, ka kaut kas manī sasprāgst. Es guļu aizelsies un priecājoties, ka nu viss jau ir aiz muguras. Viņa uzlūko mani ar smaidu un saka, ka es esot bijis viņai pats ietiepīgākais, bet tomēr esot turējies godam.

Es arī pasmaidu un pateicos savai zobārstei. Galu galā ir izrauts mans pirmais zobs...