Neatkarības atgūšanas ietvaros uzņēmīgi cilvēki izstrādāja biznesa plānu, kā kļūt par turīgiem namīpašniekiem, proti Grūtups ar kompāniju izstrādāja prihvatizājas-denacionalizācijas likumu, darbības forma bija vienkārša, 11000 nami ar vairāk kā 100 000 padomju laikos atbilstoši civillikumam, -Labticīgiemīrniekiem, ar visiem labticīgajiem īrniekiem dzīvokļitika nacionalizēti un nodoti trešās personas īpašumā, kas it kā ir trešās pakāpes piektās ķēves sestajā metienā radinieks bijušajam īpašniekam,protams likums tika pamatots ar vēsturiskās patiesības īstenošanu, taču piemirsās, ka 70% namu bija ar hipiotēkas apgrūtinājumu plus padumjajos laikos tajos mitinājās labticīgi īrnieki, kas pēc padomju civillikuma normām un proti esošā arī, nelimitētu īres līgumu varētu kvalificēt kā īpašuma formu, kas nododas arī mantojuma formā ,kamēr ir dzīvi esošie visi īrnieki. Protams attiecībā pret valsts un pašvaldību dzīvojamo fondu šī normatika īstenota,dodot tiesības cilvēkiem privatizēt savus dzīvokļus. Radās strīdīga situācija, viena cilvēku grupa esot labticīgi īrnieki padomju laikos bija priviliģēti privatizēt, otra grupa, kuriem vnk laikam nepaveicās kļuva par beztiesīgiem īrmniekiem, ar pienākumu maksāt uzreiz jaunizceptajam īpašniekam, un viss ko tu padumjajos laikos ieguldījis dzīvoklī pēķšni pārtop jaunizceptā īpašnieka īpašumā. Veidojot likumu, lai ievērotu Satversmē un 4. jūnija deklarācijā minētos punktus par vienlīdzību tika ierakstīts, kā punkts par kompensācijām denacionalizēto namu īrniekiem secīgi tiks izpildīts, vai nu pilnā mērā kompensējot dzīvokļa vērtību vai ierādot zemes gabalu privātmājas būvniecībai. Viss būtu jauki, tajos laikos vidēji par dzīvokli prasīja ap 4000 USD, tā kā ņemot nelielu kredītu valsts spētu kompensēt, analogi , kā tas notika Lietuvā un Igaunijā, taču bija viens bet, ko darīs jaunizceptā īapšnieku slaka, kad visi aizmuks uz kompensētiem dzīvokļiem un zemēm!!!!, tamdēļ jau pirmo reizi tika radīts klusums, apturēta likuma izpilde, tad sekoja īres maksas palielināšana, vairāk kā 20 000 ģimenes izliktas par nemaksāšanu, kaut atbilstoši AP pieņemtajam likuma viņiem pienācās dzīvoklis. tika veidots mākslīgs īres namu trūkums, pārbūvējot centrā esošos namus par biroju ēkām, neizīrējot, tik dempingotas nekustamā īpašuma cenas, tas viss bija rūpīgi izplānots, uz doto brīdi ir tikai palicis pēdējais Lohu cirpiens, tagad kad it kā būs zemākas cenaS dzīvokļiem, pēdējā cilvēku grupa tiks iedzīta maximālOS kredītos, un tā kā īapšumiem vēl kritīsies cenas,Nabadziņi būs piesaistīti visu mūzu pie bloku māju un uz puņkiem celto jauno namu dzīvokļiem.

Rodas patiess jautājums, kamdēļ KNAB un citas valstī esošās tiesībsargu institūcijas klusē, kālab RD 2001 gadā veiktā revīzijā konstatētie fakti par denacionalizāciju, kur 60 % denacionalizēto namu lietas ir atzītas par apšaubāmām un noziedzīgām, netiek kā solīts nodoti prokuratūrai un citām izmeklēšanas institūcijām, lai sauktu pie atbildības zagļus un krāpniekus? Proti atbilde uzprasās viena, vēl nav līdz galam veikta prihvatizācijas krējuma smelšanas operācija, vēl var pāris miljonus iekasēt, un kas būs pēcāk kad tautas spiediena rezuļtātā sāks izmeklēt??? Būs liels 'čpok un pukš,,,, visi nami pārpārdoti un tā labticības norma arī šajā gadījumā būs par labu afēristiem, visi kas iegādājušies pēcāk īpašumus skaitās labticīgi jaunie īpašnieki un niko tur nepadarīsi, faktiski kādu muļķi sesto iesēdinās, bet lielā krējuma mucas īpašnieki kā Ceplī paliks nesodīti un atkal jel uz mūsu ņodokļiem valsts ņems lielus kredītus, lai izmaksātu cilvēkiem kompensācijas, kā tas bija atrunāts Ap lēmumā, un arī šajā gadījumā tiks veidoti fitkīvie īrnieki un atkal lielāko naudas daļu izsaimniekos

Visā visumā īstenojot it kā vēsturisko taisnību tika veikta nacionāla mēroga afēra, kuras radītās sekas ir pielīdzināmas eiropas likumu normās minētam genocīdam pret tautu, tika īstenota faktiski valsts mēroga spekulācija, zādzība un tautas piesmiešana. Tiešām nezinu, vai tāda neģēlīga rīcība vērsta pret savu tautu var palikt nersodīta?