Vai nav dīvaina mūsu dzīve?!

Mums ir lielākas mājas un mazākas ģimenes;
Vairāk sadzīves tehnikas, bet mazāk laika;
Mums ir vairāk zinātnisko grādu, bet mazāk veselā saprāta;
Vairāk zāļu, bet mazāk veselības.

Mēs dzeram pārāk daudz, smēķējam pārāk daudz,
Smejamies pārāk maz, braucam pārāk ātri, ejam gulēt pārāk vēlu,
Pieceļamies no rīta pārāk noguruši, lasām pārāk maz,
Skatāmies televizoru pārāk daudz un pārāk maz lūdzamies.

Mēs runājam pārāk daudz, mīlam pārāk reti un neieredzam pārāk bieži.
Mēs esam iemācījušies, kā izdzīvot, bet nevis dzīvot,
Mēs esam pievienojuši gadus dzīvei un nevis dzīvi – gadiem.

Mēs esam veikuši ceļu uz Mēnesi un atpakaļ,
Bet mums ir apgrūtinoši pāriet pāri ielai, lai satiktu jauno kaimiņu.
Mēs tērējam vairāk, bet mums pieder mazāk;
Mēs pērkam vairāk, bet priecājamies mazāk.

Atceries – pavadi kādu laiku ar saviem mīļajiem,
jo viņi nebūs ar jums mūžīgi.
Atceries – pasaki laipnu vārdu kādam,
kurš lūkojas uz Tevi uz augšu ar apbrīnu,
jo šis mazais cilvēks drīz izaugs un nebūs Tavā tuvumā,
Jo tas ir vienīgais dārgums, ko vari dāvināt no sirds un kas nemaksā ne santīma.

Atceries pateikt “Es tevi mīlu” savam draugam un saviem mīļajiem,
Bet galvenais, tā arī domā!

(Džordžs Karlins)

jā, ļoti precīzi, jo pats dārgākais cilvēkam ir laiks, kuru nevaram , ne nopirkt , ne atpakaļ pagriezt...

... patiesi vārdi..