... man ieteica kliegt klusējot... sevī es šobrīd klusēju, tā no malas skatās, iekšēji es vienkārši neizsakām izjūtu tukšumu, šis tukšums nav aizpildāms, jo katram cilvēciņam sava vieta, a šis aizgājušais... tama bij milzonīga vieta... neba kataram to izjust, kaut gan ikkatram vēlētu to- iemantot savā māmuļā draudzeni !!!!!!!!!... rīta gaismā roka meklē klausuli, sak- janomierima, nav jau tā, ka mazais bērns vai atkarīgais, tikai tīkami, ka vari pateikt rīta gaismā savam vismīļotākajam cilvēciņam- viss takš oki-doki, esam laimīgi mājītē... un tagad, kam džinkstināt ?????????????????????