„Jebkurai sarunai jāsākas ar tā saucamo „jūs pieeju” partnerim. Šī pieeja ieteic iedomāties sevi tā cilvēka vietā, ar kuru sarunājamies (apmeklētāja vietā, padotā vietā – ja esam priekšnieki). Kā mēs gribētu, lai mūs uzņemtu, kā lai ar mums sasveicinās, uzrunā. „Jūs pieeja” prasa cieņas izrādīšanu pret cilvēku, lai kas viņš arī būtu. Cilvēku vajag pieņemt tādu, kāds viņš ir. Nedrīkst aizskart viņa pašlepnumu, pašcieņu, viņa „es”. Nedrīkst par cilvēku domāt: tu esi muļķis! Jādomā: jūs, kam es neprotu labi ieskaidrot. Un tā ir taisnība, visbiežāk partnera nesapratne ir mūsu neprasmes sniegt informāciju rezultāts. Bieži cilvēks maldās, domādams, ka tad, ja kāda lieta ir skaidra viņam, pastāstīta, tā kļūst skaidra arī partnerim... ”
(S.Omārova)
Vai mēs spējam pieņemt otru tādu kāds viņš ir?Vai tas ir viegli,vai tomēr ne tik viegli?