Ja jau negaist tās bailes, tad vēl nav satikts īstais cilvēks.

Patiesie vārdi.Gadās jau, ka kādam sapņi netiek līdzi īstenībai.Mēs aizmirstam saprast. Ir taču kādi apstākļi,kas pieleik bremzes,kaut sirds tiecas pēc mīļuma.Bet gadās,ka nav atbilstošs mirklis uzņemties atbildību par otru.Tas nenozīmē,ka cilvēks nekam neder.Tas liek saprast,ka viņš ir apdomīgs.Katram pienāk tas brīdis,kad cilvēki atrod viens otru un saprot,ka grib dalīties it visā.bet tad viņi to ir rūpīgi apdomājuši.Mūsu vecumā nav laika vairs aizrauties ar šķiršanās hobiju.7 reiz nomēri,vienreiz griez.lai vēlāk nebūtu jābūt vienam un jāmēra vēlreiz

..sāpīga iepriekšējā pieredze liek piesargāties, un līdz ar to - dažreiz neviļus palaist garām ko jauku..

reizeem taa gadaas:(

Mēs saskaroties ar ko jauku baidamies, ka tas jaukais ir tikai mirāža, kas pazudīs...

Mums paliek bail tapēc,ka starp tiem,kuriem mēs atdodamies,ir arī nelieši... Kuri,slēpjoties aiz melīgās liekulības maskas,izsūc no mums visu to labo,skaisto,mīļo... Tad samin mūs ar savām apkaltajām zolēm un vēl smaidot noslauka kājas...
Kā lai zina,kas ir īsts??? Ir tik daudz viltojumu...

mēs vienkārši baidāmies no pārmaiņām, jo neticam vairāk, ka dzīvē var būt arī kas jauks... :)

... tad jau ir bail -dzīvot... :)