Dzīve paskrien kā ātrvilciens, pavasari ieskandina sniegpulksteņi, tie ir nepieklājīgi skaļi un atkal mēs mostamies, un sniedzamies pretī saules stariem, sirds atkal sasildīta un meklē otru sirdi. Diemžēl veltīgi, jo vajag jau tikai ikdienišķo, gabaliņu Tevis īsam mirklim, pieliekam atslēdziņu sirdij, nebūs prieka, bet nebüs arī sāpju.Ēdïsim katrs savu svietmaizi..