Sestdienas pasākumam sāku gatavoties jau nedēļas sākumā. Izpētīju internātā speciālistu viedokļus un komentārus. Man bija ļoti svarīgi zināt kādas ir šī brīža tendences. Kāds siluets, kādi toņi. Kleitai bija jābūt perfektai. Tai pieskaņošu neuzkrītošu grimu un būšu gatava īpašajai dienai.
Piektdienas vakaru nolēmu pavadīt vīriešu sabiedrībā. Intelektuālās sarunās... debatēs. Vajadzēja izvēlēties pavadoni. Gan sestdienai gan nākamajiem dzīves gadiem. Sajaucu džinu ar toniku, iesēdos dīvānā... un te jau viņi bija. Visi stalti un sapucējušies. Vienu pamanīju uzreiz. Tāds gaišs cilvēks. Tā gaisma nāca no nimba virs viņa galvas. Bet runāja savādi. Sajūta ka sapīpējies. Nnnnnēēē, pīpētāju man nevajag. Lūkojos tālāk. Nu jā, viens tāds drūms onka. Briļļu rāmji spīd. Laikam dārgas. Bet frizūra! Pagājušais gadsimts! Nē, tādu arī man nevajaga! Gana jau ka mūsmājās jaunieši uzskata ka es pati esmu old school. Man ir svarīgi lai onkam frizūra būtu smuka un uzvalks labi pieguļ. Ka orators labs un saka man to ko vēlos dzirdēt. Viņu bija daudz un izvēlēties bija grūti. Viņi visi runāja. Daudz. Cits skaļāk, cits klusāk. Un es klausījos. Klausījos kā melodijā kas mani ieaijjāja.
Kopumā vakars izdevās. Un džins ar toniku garšoja labi.
Sestdien modos, sapucējos un aizgāju sevi parādīt un uz citiem paskatīties.
Un man būs piezīmju papīrīši ilgākam laikam.
Un kā jūs pavadijāt nedēļas nogali?