Šie brīnišķīgie brīvdienu rīti, kad tu pamodies vēlu, no saules gaismas sejā. Kad apkārt valda miers un klusums. Kad vari izstiepties pa visu gultu kā jūras zvaigzne:) Un neviens tev blakus neguļ, nešņāc, neknosās, nekasās un nevaid, vai sazin vēl ko dara. Kad esi viena un dari tu ko gribi. Kad, pastiepjot roku, vari iespiest radiopogu un skaļi klausīties mūziku. Tādu, kāda Tev patīk. Skaļi. Jā, skaļu mūziku klusajā sestdienas rītā. Un tev nav jāsatraucās, ka tā Viņu pamodinās. Vai, kad nav jādzer kafija gultā tikai tāpēc, ka Viņš jau to tev ir atnesis... Un tev nav jārunājās tikai tāpēc ka Viņam gribas parunāties... Tu vari vnk gulēt. Tāpat. Un skatīties griestos vai jumta logā. Un pamanīt, kā uz loga rūts uzkakā pāri lidojoša kaija. Vai turēt acis ciet. Un klusēt. Un brīdī, kad sagribēsies kafiju, piecielties un iet, tā kā te stāvi... nē guli... nu, kaila. Un tev nebūs jāsatraucās, ka viņš lūrēs uz tevi puspiemiegtām acīm. Un ka viņam, skatoties uz tavām kailajām krūtīm sagribēsies rīta seksu. Un, tev būs arī jāgrib, jo tas taču ir normāli - gribēt no rīta. Cik labi ir tā - nokāpt virtuvē un Pašai pagatavot rīta kafiju... tādu kādu pati vēlies. Un nejau puķainajā krūzītē, bet tajā, ar pumpiņām. Un nebaidīties, ka kafijas automāta troksnis kādam traucēs. Un izdzert savu latte uz terases... nē, uz balkona. Šorīt es gribu uz balkona! Un nebūs jāskatās pulksteni, ka jau ir pusdienlaiks. Ka jāsāk gatavot ēst, jo Viņam taču gribēsies kārtīgas pusdienas. Bet Tev šodien pusdienas nu nemaz negribas. Njāā... cik labi ir būt vienai. Dzīvot mierā un harmonijā. Un nerēķināties ar Viņu. Un nebūt uzticīgai Viņam vienam. Un vispār - cik labi ir dzīvot!!!!!