Notvert mirkli - tā arī ir laime.

Un vienmēr var atrast kādu kam tas ir vēl mazāk. Kaut vai spēja sajust ziedu smaržu... Un tad paslien galviņu uz augšu un pati sev saki""" ... cik tomēr es esmu laimīga, ka man tas ir""""

pareizi jau skan... ,bet ja nebūsi neko zaudējis ,tad kā tu zināsi ,ka tev ,kas būtisks piederējis ,tāds aburtais loks sanāk ,tad nu mēs nodedzinām tiltus ,lai varētu tos atjaunot ar lielu entuziasmu.

Jā, tas gan... Bieži vien nenovērtējam to, kas notiek mums apkārt... gribam skriet kaut kur un nezin kur... tvert nenotveramo. Un ja vēl iemācamies par esošo prieku gūt, kas gan var būt jaukāks par šo!?... :)