lai nu katrs tiek galā pats ar sevi un tad skatās pār sētu .. ko un kā citi dara:)

Lai jau spriedelee :) Ja mees klausiitos visu ko citi runaa un "iesaka", tad nedziivotu vars pasi savu dziivi, bet gan citu cilveku. Taa ka paklausiities jau var. Pasmiineet un doties taalaak :)

Katram savi grābekļi... pat zinot par punu, kāpjam un kāpjam ar cerību, ka šoreiz būs savādāk... var uzklausīt, neuzklausīt, bet kamēr pats neizbaudīsi, varbūt tikai tad tas derēs kā mācība. Tā kā citu pieredze, pamācība... ticam, ka no visas sirds un ar labākiem nodomiem, bet...

Nevaru un nespriežu par citiem, tik zinu, ka cilvēks nevar būt bijis vissur un darījis vissu, tapēc, es dažreiz, ja tiek man dots padoms, par lietu ar kuru man nav bijusi darīšena, es uzklausu, mierīgi izpīpāju, vai man viņš der un, vai tā varētu būt, kā saka un ja man der, tad viņu arī pielietoju.Bet kopumā ņemot, šis ir psihologu gadsimts, kur pašu dzīvēs bardaks, bet māca citus, tapēc es tādus uztveru, kā tautā saka, neņem galvā, ņem starp kājām, tur vairāk vietas.

Nu varbūt tomēr, ka nav tik traki. Vienkārši visi grib izpausties un dažreiz maļ kaut kur saklausītas gudrības, kas nav īsti domātas bne pašiem, ne citiem.

Citu dzīves vēlās dzīvot tie, kam pašu dzīvē nenotiek nekas, bet nu ļoti gribās, tad nu māca un gudrus padomus dod😀

Nu bet, citu dzīves dzīvot jau visi prot. Savējo ir grūtāk :)