Tagad es sāku piesūkties ar rudeni. Sākumā tas ir mazliet smeldzīgi – negribas atdot saules piesildītās sajūtas un ļauties miglas drēgnumam. Bet tad kad tu padodies un atdodies – viss izrādās labi. Silta tēja, vilnas zeķes, pleds, iekurināta māja, brūkleņu un dzērveņu pērles, mārtiņrožu un nepiepildītā rūgtums, kartupeļu un paveiktā gandarījums. Miers no vienas puses un jauns sākums no otras.

Pa īstam laimīgi ir tie, kuri prot noķert gaišos dzīves mirkļus, redzēt tajos dzīves jēgu un baudīt tos.