Ir gan tas cilvēks dīvains radījums...   Dzīvo viens pats savā vaļā kā dieva ausī un nezina bēdu 5 dienas    Piektās dienas otrajā pusē, ņemot vērā, ka Vidzemes jūras liedags nemaz nevilināja gozēties saulītē, jo saulītei apkārt daudz baltu pūkainu mākonīšu, cilvēciņš aizdodas 35 min. (uz vienu galu) izbraucienā, lai ieslīgtu smaržu jūrā- Lilla lavender. Ouu, ieslīgu uz kādu stundu. Ir tā vērts turp aizbraukt, lai sajustu savām nāsīm, redzētu pašam savā acīm, kā viļņojas lavandu dārzi, kuros ir 7, 5 šķirnes (tā komentēja uz uzdoto jautājumu dārzu saimnieces laipnā mammīte). Kāpēc tā pusīte? Tamdēļ, ka tikai trīs lavandu krūmiņi starp rozā ir balti. Žēl, ka to uzzinu tikai jau pēc šķērsu un  līkloču izstaigātajām skurpulozi izravētajām vagām.

Dodos atpakaļ uz sava pirtsnamiņa pusi.. debesis joprojām mākonīšu piesētas... un rodas doma- kā tad tā pēcpusdiena bez jebkādas nodarbes ?... Oii, tā nav lāga !!! Vai tad cilvēciņš var tā vienkārši dirnēt terasē savā dīķmalē ? Risinājums rodas "neatejot no kases"- nomainu kurpītes pret līdzpaņemtajiem gumpiņem (jā, vaļinājumā allaž autobagāžnieks  nokomplektēts ar visiem gadījumiem nepieciešamajiem atribūtiem, t. sk. gumijas zābaķeļiem), brienu Tallinas šosejas mežiņā lūkot, kas tur notiekās ..  Izrādās mellenes čum un mudž, un gaida lasītājus. Jālasa gan izlases veidā, jo mellenīte arī šogad nesteidz diži melnīgsnēt ... Kādu 20 min. laikā salasīts gana saldēdienam pie vakariņām  ... Lasītājai mute mella, pirkstiņi lillā... diena taču iekš lillā- lillā lavandas, zillillā mellenes ;) Brienot meža taciņu, klusa doma iezogas prātā- ir viens ļoti dārgs manīm cilvēks un viņam dikti garšo mellenes+piens+cukurs (vēl viena variācija- kondensētais piens+ mellenes, "mēli līdz var norīt, " hi ;) ) ... Atskan mobtel. signāls  Kāds mani grib dzirdēt   ?  Ouu, kāds mani vēlas dzirdēt ;) ?  Jā, tieši tā- tas pats mīļākais cilvēks uz šīs zemeslodes interesējas par manām vaļinājuma izklaidēm (rokas klēpī salikt ... hi  
... man, aii klapataini  ) . Atbilde-lasu mellenes  Un ko domājat ? Jā, melleņu kārotājs saka: tātad drīkst braukt ciemā ? ;)    Mana atbilde- Drīkst un vajag  !  ... zābaciņi fiksi bagāžniekā, kurpītes kājiņās un... traucos mājup- vismīļotā ciemiņa gaidās ! Klāti galdi, mūzika.. paspēju  
Vakars izvērtās ne pa jokam... ieaicināti viesnama jaukie saimnieki... jautrības, čalas pierimst tikai ap plkst.03 rītā ;) Ouu, aii, aš aizsamirsu par dejām... bija ! Dejoja divi ! Uzmini nu- kas naktī, tuvāk pie saullēkta, joprojām gatavi dejot .. ?
Arī sestdienas rīts neko daudzsološu pigmentgūšanas jomā nesolīja... tamdēļ ļaujamies silttajiem ķiseņiem mīkstajos pēļos  
Bet takš aš grēks dienu pavadīt garšļaukus stāvoklī 4 sienās, kaut arī tās ir omulīgajā pirtsnamiņā.. jā, mostamies, brokastojam, hi  ... vairāk pēc pusdienām gan izskatās  ( arī labi- atslodze un paikas ekonomija acīmredzama ( ledusskapja saturs ļoti lēni tukšojas, jo viss tuvāk pusdienbaudām ) ) ... un aidā dodamies nelielā izbraucienā uz Veczemju klintīm. Mjā, lietutiņš bik mūs mēģina biedēt... tomēr mūsu apņēmību pastaigāt pa jūras liedagu, tas nespēj ietekmēt ;)  Jā, kempings ’’Klintis", caur kuru  taciņa uz pieminētajām klintīm, ievērības cienīgs- par atpūtnieku labsajūtu padomāts vai uz ik soļa ! Saprotam, ka še kādreiz tiešām ir vērts vēlreiz iegriezties kaut vai nedēļas nogalē, lai dzirdētu, redzētu jūru (jā, sestdien pret krastu traucas vilnis pēc viļņa akmeņainajā pludmalē). Top neliela fotsesija- jūra, akmeņi, klintis un mēs .
Un, lūk, nonākam pie tā, ar ko sāku... runa par to cilvēka dīvainību, proti, viena dīvainīte pavadījusi 5-dienas visaptverošā labklājībā, sajūtu harmonijā.. un te viena diennakts, kas kopā pavadīta burvīgi, bet kad Tūjas krustojumā ieslēdzam katrs sava autiņa avārijgaismas kā atvadu (atvados tikai uz 2 dienām... )- es pa kreisi, viņš taisni uz priekšu pa štrāsi...   man acīs sariešas asaras... vismīļākais  cilvēks brauc uz galvpiles pusi, es palieku savā vaļinājuma pirtsnamiņā... sapilināju glāzē viskiju un ... piesēžu terasē... domāju lielo domu- Kā vārdos izteikt mīlestību ?...
Dīķītī spulgojas zilā debess, daži balti mākonelīši, savu apļdanci riktē garkāji ūdensslēpotāji vai varbūt tur ūdens dzīlēs saimniekotājas foreles... aizdedzu sveces... viesnama saimniece aizdedz kamīnu... hmm, lūk, jau esmu pārvarējusi atšķirtības sāpīti... kamīns sasilda, sveces rada gaišas domas, mūzika kliedē netādīgā paliekas... JŪTOS IZCILI  !!! JĀ, ES ESMU LAIMĪGA !

P.S. Prieks par tiem, kas prot priecāties arī par pārējo prieku  !