Tiksimies vēlāk,

Kad Kurzemes piekrastē ābeles ziedēs,
Man smagi ir salnas mēnesī
Īstenos vārdus atrast,
Man grūti ir pasacīt
Kaut ko patiesi baltu un labu,
Kad vēji kā vilkači
Vaimanā Aizventas eglēs.
Bet jūs jau gaidāt
Kaut ko dvēseles sudrabam līdzīgu,
Jūs visi, kurus satiku vakar un aizvakar,
Šodien, kad viesības beidzās.
Runāsim vēlāk,
Kad Piejūras tuvumā ābeles ziedēs,
Lai vārdi aust lēni
Kā ziemeļu saule, bez steigas.
Steigā viss iznāk
Tāds neīsts un samocīts,
Un tad jums gadījies nava,
Ka steigā cits citu pārprot,
Bet sirds prasa vārdus,
Tik gaišus, kā ābeles zied,
Tik klusus kā vakars,
Kad rudzi sāk vārpot.
Tādēļ mirkli vēl atļaujiet paklusēt,
Šonakt liela būs salna,
Visas pēdējās vēlziedes
Veltīgi sliesies pret nāvi,
Vienīgi tie paliks ziemciešu stiprumā,
Jūrmalas kāpās
Kas priežu tuvumā stāvēs.
/Sk. Kaldupe/