Dzīvē ir dažādas situācijas. Bet psihologi tomēr ir pierādījuši, ka smaidam ir arī atgriezeniskā saikne. Tas, ka tad kad prāts ir priecīgs - mēs smaidam, to saprot visi. Bet, kad mēs smaidam, tad impulsi nonāk līdz smadzenēm un prāts kļūst priecīgāks. Kā vēsturniece Dagnija teiktu - to visu var panākt ar pašiedvesmu... ar joooogas sistēmu :)

man ir divējāda attieksme pret to uzspēlēto smaidīšanu. pa tv skatos "my kitchen rules".un tur ļoti labi izpaužas tas, ko sauc par viltus smaidu, uzspēlēto smaidu, kad acīs smaida, bet aiz acīm lej samazgas.

tie kas tur tikko Hamburgā ārdījas arī smaidīgi..

Smaids rada smaidu- Latvijā diemžēl īsti nedarbojas.:( Mājās ciemojoties ir gadījies uz ielas kādreiz uzsmaidīt, pretreakcija -pārmetumu pilns skatiens kā uz pilnīgi ķertu!

Jā, tiešām, smaidam gan maz un aizmirstam pasmaidīt citiem, dzīvei un sev!

Labs novelējums! Mūsdienās, patiesi, cilvēki ir TIK nopietni, TIK drūmi, pelēcīgi...