Un no tā kā cilvēks ēd un sēž pie galda, var pateikt kas viņš ir par cilvēku... i kāpēc man gadās staba ragam kaut ko iekomentēt..

Man liekas, ka mani šāi blogā tā ari neviens nav sapratis... es to biju domajis, ka ēšāna ir fizioloģiska ikdienas nepieciešamība un līdz ar to arī visbiežāk iegūstamā bauda. Un kā mēs katrs pret to atiecamies, kā mēs paši sevi palutinam, var spriest par mūsu inteliģenci... Var jau ātri un fiksi no metāla bļõdiņas un kefīru no pudeles piedzert un var jau arī pavisam savādak ēst - balts galdauta, glīti šķīvji, ar nazi un dakšīņu ēst... neteidzīgi un lēnām. Un doma ir tāda, ka no ikdienas ēšanas kultūras var spriest par personības inteliģenci arī citas jomas, ja cilveks ir ikdienā inteliģents pret savu barību, tad var cerēt, ka tas pats cilvēks ir inteliģents arī citās jomās...

Tā ir bauda... gastronomiska un tīkama.

Kas nu kuram sirdij tuvāks.

Viss ir dvēselei. It sevišķi šajā laikā!

Labu apetīti.