mazinja89
Viens otram cauri
Jūra un smilts.
Tik nesalīdzināmi esības stāvokļi.
Plaša un nevaldāma vējos
Jūra ļaujas savai dabai
Tā ir dzīvības devēja un ņēmēja.
Vētras negaisos tā bagātina sevi, atlaiž un rimstas.
Rīta mierā tā spoguļo debesjumu
Vakara sārtos tā pavada mīlētāju skatus..
Un tur- zem visu kājām mīdīta- smilts..
Sīksīka, nesaskaitāma.
Niecīga, nekustīga, vējā plūstoša.
Kas vieno jūru un smilti?
Neredzams un netverams, bezgala spēcīgs dvēseļu vienotājs- Vējš.
Izmētā, sapurina, izrauj no miera, lai vēlāk varētu baudīt to.
Novērtē savu vietu pasaulē.
Mēs cīnamies vējā, topam tīri.
Tad saules sakarsētās smiltis apskalo jūras viļņi
Klusi, rāmi- nākot arvien tuvāk, cenšoties satvert katru graudiņu
Neatlaidīgi tiecoties pretī svelmei, kas nāk no smiltīm, lai tās atvēsinātu
Jūra satver kvēlošo, alkstošo..
Veldze. Mierinājums .
Smilts ir sevī uzņēmusi vareno, plašo un skaisto, un tapusi par daļu tās.
Jūra ir sapratusi niecību.
Graudiņš pret plašumu, viens otrā, viens otram.
Nesalīdzināmi, nesavienojami, bet savādāk nemaz nevar notikt.
Kur redzēta jūra bez krastiem?
Kur smilts bez ūdens?
Pat tuksnešu kalni lūdz Vējam, lai tas-
Nes prom, nes tālāk no vientulības..
Smilts pie smilts veido zemi un kalnus
Lāse pie lāses, tiktiešām maza lāse pie lāses
Ir bezgalība, radīšana un ceļš.
Kas būtu sausa zeme?
Viens otrā dziļi aiz saprotamā
Neatņemamā un nedalāmā.
Jūra un smilts.
Tik nesalīdzināmi esības stāvokļi.
Plaša un nevaldāma vējos
Jūra ļaujas savai dabai
Tā ir dzīvības devēja un ņēmēja.
Vētras negaisos tā bagātina sevi, atlaiž un rimstas.
Rīta mierā tā spoguļo debesjumu
Vakara sārtos tā pavada mīlētāju skatus..
Un tur- zem visu kājām mīdīta- smilts..
Sīksīka, nesaskaitāma.
Niecīga, nekustīga, vējā plūstoša.
Kas vieno jūru un smilti?
Neredzams un netverams, bezgala spēcīgs dvēseļu vienotājs- Vējš.
Izmētā, sapurina, izrauj no miera, lai vēlāk varētu baudīt to.
Novērtē savu vietu pasaulē.
Mēs cīnamies vējā, topam tīri.
Tad saules sakarsētās smiltis apskalo jūras viļņi
Klusi, rāmi- nākot arvien tuvāk, cenšoties satvert katru graudiņu
Neatlaidīgi tiecoties pretī svelmei, kas nāk no smiltīm, lai tās atvēsinātu
Jūra satver kvēlošo, alkstošo..
Veldze. Mierinājums .
Smilts ir sevī uzņēmusi vareno, plašo un skaisto, un tapusi par daļu tās.
Jūra ir sapratusi niecību.
Graudiņš pret plašumu, viens otrā, viens otram.
Nesalīdzināmi, nesavienojami, bet savādāk nemaz nevar notikt.
Kur redzēta jūra bez krastiem?
Kur smilts bez ūdens?
Pat tuksnešu kalni lūdz Vējam, lai tas-
Nes prom, nes tālāk no vientulības..
Smilts pie smilts veido zemi un kalnus
Lāse pie lāses, tiktiešām maza lāse pie lāses
Ir bezgalība, radīšana un ceļš.
Kas būtu sausa zeme?
Viens otrā dziļi aiz saprotamā
Neatņemamā un nedalāmā.
Jūra un smilts.
Publicēja: mazinja89
Datums: 10/05/2015 09:10
Lasīts 1511 reizes
Komentāri: 0
Datums: 10/05/2015 09:10
Lasīts 1511 reizes
Komentāri: 0
0 cilvēkiem patīk šis blogs
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas
© Tauta.lv 2024
Kontakti |Reklāma |Lietošanas noteikumi |Privātuma politika |Lejuplādēt lietotni