manā skatijuma nav jēgas no ceļa, ja tas neved uz baznīcu. Tā pat arī varētu teikt par muzeju. Nav jēgas no muzeja, ja tas nerisina muzeja nospraustā mērķā identitāti... ja tas nav tā, tad tas ir tikai atkal kaut kādas idealoģijas propogandas ierocis un kārttējā melu fabrika. Negribētos šos skarbos vārdus attiecinat uz Okupācijas muzeju, bet nokontrolēt vai kaut kas to negrib ievirzīt šādā gultnē, gan gribētos... Un patiesība jau ne vienmēr ir patīkama, patiesība jau lielako tiesu ir skarba tik ilgi, kamer ar to netiek gala un patiesi neatrisina ... Nu vienkārši burvīgi Tu pateici, manā skatijumā vienkarši būrvīgs piemērs - Tavas individuālas sajūtas, jau arī parāda to mehānismu visas valsts sajūtā, valsts moralaja depresijā, kaut kādu tukšumu, ko aizvieto izmisums un ciešanas...

Es šo jautājumu esmu prasijis muzeja pētniekiem, privātajās sarunās ... viņiem nav atbildes un pat labprāt izvairās ar tādu itkā jau likumīgu atbildi - Tas nav muzeja uzdevums. Nu, man šāda atbilde liekas par maz... man vajag vairak...

Oi, kā aizmirsu par staburaga īpašo mīlestību pret policistiem! Diemžēl Latvijā laikam īsta policijas muzeja nav (vien dzirdēts par Ķekavas pašvaldības policijas muzeju). Tad jāaicina staburagu doties uz Igaunijas policijas muzeju Rakverē.

Mani neinteresē tautas frontes satelīt organizacija... man neinteresē Zaļais un Ežmalis...

man biržas māja faktiski neintresē... Man liekas, ka Okupācijas muzejs, pārāk maz ņem līdzdalību sabiedriskas domas veidošanā un nepiedalās vēsturiskaja analīzē vai apzinati to nokusē. Man ir bailes ka tas tiek ideoloģiski angažēts un uzurpēts... faktiski es meklēju ceļu kā viņu pakritizēt... bez jebkāda ļaunuma pakritizēt...

Ja kas, mani reiz paņēma līdz uz Biržas māju:) Varēju izpētīt zivs mūmiju:)

Un ko tas tavā dzīvē atrisināja ilgtermiņā? Par cik Tu gudrāka kļuvi ?

jā... bet Te ir viena nianse, par kuru Tu klusē... - upura izvēle, kādiem kritērijiem ir jābūt, lai organi izvēlētos attiecīgi konkrētu personu...

Vait’ uz pasaules psihologu trūkst? Nu, kaut vai Kirhenšteins - vāja rakstura cilvēks (!), kuram bija parādi par māju Torņakalnā. Bailīgums, rakstura un stājas trūkums - pirmās lietas, kuras ir nepieciešamas. Un, lai cilvēkam ir, ko zaudēt.

Es tā nedomaju. Vai tad uz pasaules trūkst rakstura vāju cilvēku, bet par stukačien un aģēntiem tomer kļūst tikai izredzētie. Vēl pie visa tā varētu pieskaitīt būt autoratatīvam, rīcības spējīgam attiecīgajā vidē, kura ir domats viņu izmantot... tātad tas ir kaut cik pretrunā ar bailīgumu, stājas un rakstura īpatnībām...