Ielogoties
Saturs
Reklāma
meisija2005

Mēs baidāmies nevis no tumsas, bet no nakts domām...

     

Nāk debesis tuvāk...

un klusējot iestājās vakars.
No tevis ja šķīros,
tad kādēļ gan satiekos atkal.

Es nezinu tiešām. ..
Tā rudenī vējš arī nezin,
kad paceļ tas kritušās lapas,
bet kādēļ? viņš nezin.

Jā, kādēļ viņš naktīs
tās noklāj uz zemes tik varošs
un kādēļ no jauna
met ābeļu kailajos zaros...  


/autoru nezinu/
Publicēja: meisija2005
Datums: 22/01/2015 00:59
Lasīts 1730 reizes
Komentāri: 0
1 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (0)
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas