Haiku ir japāņu kultūras neatņemama sastāvdaļa. Apbrīnojama ir haiku formas dzīvotspēja, – sākot no 16. gadsimta, kad budistu mūks Moritake Arakida, vērojot krītam rudens lapas, iemērca otu tušā un uzrakstīja vienu no pirmajām trīsrindēm par ziedu, kas paceļas no zemes un aizplīvo atpakaļ uz zaru:
[quote]Nokritis zieds Atgriežas atpakaļ zarā. Tas tauriņš.
[/quote]
Tikai trīs rindiņā, bet cik bezgala daudz tajās pateikts, cik daudz tajās emociju... Pagājušajā gadsimtā haiku ienāk arī latviešu dzejā
Klusa un maiga nakts
Dīvainu mūziku rada –
Bez skaņām.
Skaisti un uzrunājoši...
Publicēja: gucis
Datums: 11/11/2014 01:06
Lasīts 1870 reizes
Komentāri: 2
4 cilvēkiem patīk šis blogs
Komentāri (2)
spare1
| 11/11/2014 23:15
Jā, budistiem ir cita uztvere. es nesen sēdēju vienā Japānu dārzā, kas Eiropā izveidots, bet... nekā.
Nekas mani speciāli neuzrunāja... nesmu es budists
valets
| 11/11/2014 22:18
Haiku tant, Jums kljuda varda, melodiskaja.
gucis
| 11/11/2014 23:13
nekļūdās tik tie, kas neko nedara :P
toties no tevis rakstītā, valet, visas garumzīmes un mīkstinājumi aizbēguši tālajā pasaulē klejot ;))
Pašlaik mēs izmantojam tikai tehniskās sīkdatnes (cookies), lai nodrošinātu pareizu vietnes darbību. Vairāk informācijas