Paņem mirkli no zeltaina saulstara,
Saules zaķēnu pieneņu pļavā,
Paskaties; dzeltenās purenēs
Viss kļavlapu zeltainums ganās!

Es Tev došu vēl smaidu daudz
Kā ziepju burbuļus-prieku,
Paver savas plaukstas man pretī,
Es tajās sabēršu saulstaru sieku.

Tā kā pūkaini cālēni
Pie Tevis smiekli tecēs,
Kad redzēsi-dzeltenas narcises
Pārvēršas mēness svecēs.

Kas izdomājis, ka dzeltenā
Ir skumju un šķiršanās krāsa,
Ja būtu maziņš burvis es,
Liktu pasauli dzeltenu krāsot.

Un laistos zeltaini taureņi
Kā silti un mīļi glāsti,
Un dzelteni bērzspurdžu ķekari
Stāstītu jautrus stāstus.

Es Tev dāvinu dzeltenu pasauli,
Kur prieks un laimība valda,
Ierāmē to vai vāzē liec
Kā zeltainas rozes uz galda!
/Inta Nagla/